Kas ir Rita Saiva un vai mēs pietiekoši daudz zinām par mūsu tautiešiem, pasaules klases peldētājiem?
Daudzi no mums zin vai vismaz ir dzirdējuši par slaveniem Austrālijas latviešu peldētājiem, daudzkārtējiem pasaules rekordistiem, Romas (1960) Olimpisko spēļu čempionu un bronzas medaļnieku Jāni Konrādu un viņa māsu, Ilzi Konrādi (sudraba medaļa 1960.g. olimpiskajās spēlēs), bet cik daudzi no mums zinās, ka tieši 1960. gadā, slaveno Austrālijas latviešu mītnes pilsētā Sidnejā piedzima latviešu meitene Rita Saiva, kas vēlāk arī ierakstīja savu vārdu pasaules peldēšanas vēsturē.
Sākumam ieskats vēl tālākā peldēšanas vēsturē
1943. gadā visus Latvijas rekordus brīvajā stilā sasniedza Tatjana Plūme: 100 m – 1:21,6, 200 m – 3:40,4, 400 m – 6:51,6, 800 m – 14:28,2. Pēc kara Austrijā Tatjana Plūme savus rezultātus uzlaboja: 100 m – 1:19,5, 200 m – 3:00,0, 400 m – 6:20,8. Arī Valda Freivalde Zviedrijā no 1955. līdz 1957. gadam pārspēja vairākus oficiālos (1943. gada) Latvijas rekordus brīvajā stilā: 50 m – 30,2, 100 m – 1:09,8, 200 m – 2:52,0.
Pēc 1956. gada olimpiskajām spēlēm Melburnā peldēšanā sākās Konrādu ēra. Ilze un Jānis brīvā stila peldējumos daudzas reizes laboja pasaules rekordus. Ilzes izcilākie sniegumi bija 400 m – 4:45,4, 800 m – 10:11,4 un 1500 m – 19:25,7. Savukārt Jānim 200 m – 2:01,6, 400 m – 4:15,9, 800 m – 8:59,6, 1500 m – 17:11,0. Konrādus atklāja jaunais Sidnejas treneris Dons Talbots. Jānis un Ilze bija viņa pirmie peldētāji, kas sasniedza pasaules klases kalngalus un nodrošināja Talbotam laba trenera slavu.
Dažus gadus vēlāk lielajās sacīkstēs parādījās nākamais Talbota trenētais latvietis – Mārtiņš Tenisons. 1961. gadā Jaundienvidvelsas (JDV) pavalsts meistarsacīkstēs viņš ieguva 3. vietu 200 m un 8. vietu 100 m tauriņstilā. 1962. gadā Britu Sadraudzības valstu spēļu kandidātu kvalifikācijas sacīkstēs 100 m tauriņstilā Mārtiņš finišēja ceturtais un tādu pašu vietu izcīnīja arī 1964. Gadā Jaundienvidvelsas meistarsacīkstēs 200 m peldējumā.
Lai gan Latvijas peldētāji 1971. gadā laboja 153 republikas rekordus, viņu sasniegumi joprojām bija patālu no pasaules klases. Tajā laikā nepārprotami labākā un vispusīgākā peldētāja bija Inta Andrejeva.
Brīvbiļete tikai finālistiem
Kāpēc Rita Saiva izvēlējās peldēšanu? To grūti pateikt. Skriešana un dažādas komandu spēles viņu maz interesēja. Varbūt Ritas izvēli iespaidoja tas, ka Sidnejā populāras bija latviešu peldēšanas sacīkstes. Tās bija iekļautas Sidnejas organizāciju dāvātā kausa izcīņā un pat Kultūras dienu sporta sacīkšu programmā.
Lai piedalītos sacīkstēs, bija jābūt kāda peldēšanas kluba biedram un kaut kur jātrenējas. Amatieru peldēšanas klubi Austrālijā ar trenēšanu nenodarbojās. Galvenās kluba funkcijas bija sezonas laikā reizi nedēļā sarīkot kluba sacīkstes, reizi vai divas reizes gadā – kluba meistarsacīkstes, kā arī piedalīties apgabala, pavalsts un visas Austrālijas peldēšanas sporta administrācijas darbā un rūpēties par sacīkstēm nepieciešamo tehnisko darbinieku apmācīšanu.
Ritas Saivas peldēšanas laiks sakrita ar vistīrāko amatierisma posmu Austrālijā. Profesionāliem treneriem nebija atļauts piedalīties sporta administrācijas darbā. Par trenēšanu bija jāmaksā pašiem peldētājiem. Ja treniņi notika pašvaldību peldbaseinos, tad katru reizi bija jāmaksā parastā ieejas maksa kā jebkuram apmeklētājam. Tas pats attiecās uz visām sacīkstēm, ieskaitot Jaundienvidvelsas meistarsacīkšu priekšpeldējumus, vienīgi finālisti uz vakara sacensībām varēja ierasties par brīvu. Dalībniekiem par ieeju nebija jāmaksā Austrālijas meistarsacīkstēs. Tikai astoņdesmito gadu sākumā profesionāļi varēja piedalīties peldēšanas administrācijas darbā un klubu nosaukumos izzuda vārds amatieris.
Ritai, 1968. gada aprīlī sākot trenēties, nebija nekādas vēlmes kļūt par otru Ilzi Konrādi. Tā bija nejauša, bet laimīga sagadīšanās, ka netālu no Saivu ģimenes dzīvesvietas Konrādu un Tenisona bijušais treneris Dons Talbots uzcēla slēgtu 25 metru baseinu. Pārējie divi Sidnejas slēgtie baseini, kuros varēja trenēties arī ziemā, atradās vairāku desmitu kilometru attālumā. Pilnīgi loģiski bija peldēšanas gaitas uzsākt Dona Talbota Peldēšanas skolā. Protams, Talbots tad jau vairs pats ar iesācēju trenēšanu nenodarbojās, bet viņš sastādīja treniņu programmas un noteica, kurš pelnījis pāriet uz augstāku grupu. Ar laiku Ritas grupa nonāca Talbota galvenās asistentes Rutas Evereses rokās, kas pati bija Talbota skolniece un kopā ar Ilzi Konrādi pārstāvējusi Austrāliju 4 x 110 jardu stafetē.
Padsmitnieču pasaules rekordi
Sākot ar 1972. gada oktobri, Ritai Saivai bija paredzēts trenēties paša Talbota vadītajā elites peldētāju grupā. Talbots bija galvenais treneris ļoti veiksmīgajai 1972. gada Austrālijas olimpiskajai komandai. Bet pēc spēļu beigām Talbots Austrālijā neatgriezās un kādu laiku trenēja Kanādas peldētājus. Talbota peldbaseins nonāca cita trenera rokās. Ruta Everese izšķīrās uzsākt patstāvīgu treneres darbu. Aptuveni 90 bijušo Talbota peldētāju, ieskaitot Ritu, pārgāja pie Evereses.Rita ar savu treneri brīnišķīgi sapratās – tas veicināja labu rezultātu sasniegšanu. Turklāt pie Evereses trenējās arī divas nule aizvadīto Minhenes spēļu olimpiskās čempiones Geila Nīla (400 m kompleksais peldējums) un Beverlija Vaitfīlde (200 m brass).
Ritas progress bija palēns. Viņas vecuma grupa bija ļoti spēcīga. Vairākas viņas vecuma meitenes peldēja krietni ātrāk. Tikai vienu mēnesi jaunākā Dženija Tarele jau 13 gadu vecumā 1973. gada septembrī sasniedza jaunu pasaules rekordu
1500 m brīvajā stilā, vēlāk vairākas reizes labojot ne tikai šo sniegumu, bet arī pasaules rekordu 800 m distancē. Gadu vecāka bija Sallija Lokiere, kuras rezultāti bija līdzīgi, bet parasti nācās samierināties ar otro vietu. Sallijas vecumā bija arī Soņa Greja – viena no pasaulē labākajām brīvā stila peldētājām distancēs līdz 400 metriem. Tajā laikā tikai dažas Austrālijas labākās peldētājas bija vecākas par 15 gadiem.
Sākumā Ritai vislabāk padevās brass, vissliktāk – tauriņstils. Lai iegūtu nepieciešamo izturību, treniņos bija jānopeld diezgan liels kilometru skaits. Tas, protams, bija vieglāk izdarāms brīvajā stilā. Un, sākot ar 1974. gadu, Rita arvien labākus panākumus sāka gūt brīvajā stilā. Iespējams, ka augstākus rezultātus viņa būtu varējusi sasniegt brasā, kam treniņos vairs neatlika pietiekami daudz laika. Galu galā tomēr brīvais stils bija tas, kas 1975. Gadā Ritu Saivu ierindoja starp pasaules 10 visu laiku labākajām 400 m peldētājām.
Ikdiena un uzmanība
Tipiska treniņu diena Ritai sākās, pulkstenim zvanot 4.15. Treniņš 12 km attālajā peldbaseinā ilga no pieciem līdz septiņiem. Tad uz māju, pēc tam uz skolu. Pēcpusdienā atkal divu stundu treniņš. Tad vēl vakarā skolas darbi. Austrālijā par labu peldēšanu nekādu mācību atvieglojumu nebija. Trenējoties divas stundas no rīta un vakarā, intensīvāko treniņu periodā jaunā sportiste katru dienu nopeldēja apmēram 12 km. Septiņdesmito gadu beigās Austrālijas labākās sportistes treniņos jau peldēja 16 km dienā. Salīdzinājumam: gatavojoties 1956. gada spēlēm, Austrālijas olimpiskās komandas pārstāvji vienā dienā veica 2 jūdzes (3,2 km).
Pirmos panākumus JDV meistarsacīkstēs Rita guva tikai 1973. gada janvārī – divpadsmitgadīgo grupā viņa uzvarēja 100 m uz muguras (1:16,4), bet jau pēc gada tas kļuva par viņas vājāko stilu un stipri iespaidoja rezultātus kompleksajā peldējumā. 1973. gada aprīlī pirmajās Austrālijas junioru meistarsacīkstēs šajā pašā vecuma grupā latviete izcīnīja 2. vietu 200 m brasā (3:01,1).
1974. gada janvārī JDV meistarsacīkstēs trīspadsmitgadīgo grupā Saiva piedalījās deviņos no vienpadsmit iespējamiem peldējumiem un uzvarēja septiņos. Dažas no šīm uzvarām gan bija iespējamas tikai tāpēc, ka pasaules rekordiste 1500 m Dženija Tarele tajā laikā piedalījās sacīkstēs Jaunzēlandē.
Tā paša gada februārī Saiva pirmo reizi peldēja Austrālijas atklātajās meistarsacīkstēs Melburnā, 400 m brīvajā stilā izcīnot 6. vietu. Bet novembrī pirmo reizi pieveica Tareli 200 m brīvā stila peldējumā, tūlīt piesaistot preses uzmanību. Pat Rīgā iznākošajā Sporta 1974. gada 8. decembra numurā varēja lasīt: „Austrālijā pakāpeniski uzņem gaitu jaunā peldēšanas sezona. 14 gadus vecā Rita Saiva par sekundes desmitdaļu pārspēja pasaules rekordisti 1500 m brīvā stila peldējumā Dženiju Tareli. Saivas rezultāts 200 m brīvajā stilā – 2:11,8.”
Olimpiskās cerības
1975. gada janvārī JDV atklātajās meistarsacīkstēs Rita ieguva trīs otrās vietas brīvajā stilā: 100 m (1:00,5), 200 m (2:07,2) un 400 m (4:20,3). Sidnejas laikraksts The Sunday Telegraph 12. janvāra numurā rakstīja: „Vienu no skaistākajām sacensībām, kādas pēdējos gados izcīnītas austrāliešu peldēšanas sportā, Dženija Tarele, Soņa Greja un jaunā zvaigzne Rita Saiva veica milzīgajā 400 metru cīņā. Viņas visas trīs beidza peldējumu ātrāk par Austrālijas rekordu (4:21,7). Dženijas izcilais finišs dāvāja uzvaru (4:19,1). Rita Saiva izrāvās otrā (4:20,3), un pēc dažām collām sekoja Soņa – 4:20,7. Viņas visas tagad ir pasaules 10 labāko 400 m peldētāju vidū.”
JDV junioru meistarsacīkstēs 100 m brīvajā stilā Rita zaudēja Soņai, bet ar 1:00,3 piekļuva vēl tuvāk maģiskajai minūtei, kuras robežu tajā laikā bija pārvarējušas tikai četras austrālietes. Austrālijas rekords (58,5) piederēja Šeinai Gūldai.
Februārī Austrālijas meistarsacīkstēs Pērtā Saiva ieguva tikai trešo vietu 200 m brīvajā stilā, bet JDV komandā 4×100 m stafetē kļuva par Austrālijas rekorda līdzīpašnieci. Martā Austrālijas junioru meistarsacīkstēs Adelaidā viņa uzvarēja 400 m brīvajā stilā (4:24,7), labojot arī Dienvidaustrālijas pavalsts rekordu. Augustā Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs Brisbenē Saiva uzvarēja 400 un 800 m brīvā stila peldējumos. „Jaunā Austrālijas olimpiskā cerība peldēšanā ir Rita Saiva,” par šo notikumu vēstīja Latvijas Sports. „Viņa Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs pārspēja Britu sadraudzības zemju un Austrālijas rekordisti Soņu Greju 400 m un 800 m brīvajā stilā. Rezultāti – 4:26,63 un 9:07,56.”
Diemžēl pirmsolimpiskā gada pēdējos mēnešos sākās sāpes labajā plecā. Ārsti diagnosticēja supra-spinatus tendiniti. Ļoti parastu, bet grūti ārstējamu pleca kaiti. Nelīdzēja nedz kortizona injekcijas, nedz fizioterapija. Lai saudzētu savainoto plecu, tika samazināta slodze treniņos, vairākus mēnešus labā roka pat netika vingrināta. Arī Tarele un Greja cīnījās ar rokas muskuļu problēmām.
Austrālijas meistarsacīkstēs februārī, kas reize bija kvalifikācijas sacīkstes 1976. gada Monreālas olimpiskajām spēlēm, Rita Saiva nevienā disciplīnā neizcīnīja medaļu un olimpiskajā komandā neiekļuva. Ziemas sezona bija paredzēta savainotā pleca ārstēšanai. Taču pilnīgi negaidīti Coca-Cola 3. Starptautiskajās sacīkstēs Līdsā, Anglijā, Austrālijas reprezentāciju uzticēja pieciem peldētājiem, kam nelaimējās iekļūt Austrālijas olimpiskajā komandā. Viņu vidū bija arī Rita Saiva un vēl viena Evereses peldētāja – Džoja Kerija. Treniņi nu bija jāapvieno ar pleca ārstēšanu.
Līdsā 200 m brīvajā stilā uzvarēja Kerija, Rita ar 2:10,29 ieguva 4. vietu. 400 (4:20,89) un 800 (8:47,52) m pārliecinoši uzvarēja pirms tam vēl nepazīstamā Austrumvācijas peldētāja Petra Tīmere. Rita šajās disciplīnās ieguva otrās vietas. Tīmeres rezultāts 800 m bija jauns Eiropas rekords. Dažus mēnešus vēlāk Petra Tīmere ar jauniem pasaules rekordiem uzvarēja 1976. gada olimpiskajās spēlēs, bet pēc tam viņas zvaigzne tikpat ātri, cik bija uzlēkusi, norietēja. Austrālijas peldētājām Monreālā neveicās, un viņas palika bez medaļām.
Citā distancē
1977. gada Austrālijas meistarsacīkstes Hobartā, Tasmanijā, kļuva par Ritas Saivas pēdējo startu lielajās sacīkstēs. Ar samērā palēnu peldējumu (9:11,40) viņa tomēr ieguva 3. vietu 800 metros, kā arī palīdzēja JDV komandai izcīnīt bronzas medaļas 4×100 m stafetē.
Septiņdesmito gadu vidū bija ļoti grūti apvienot mācības ar peldēšanu. Skola bija jāpabeidz labi, lai varētu turpināt mācības universitātē. Nebija iespējams atlicināt laiku nopietniem treniņiem. Pēc pēdējās sezonas lielajos ūdeņos Rita izvēlējās universitāti un dažus gadus vēlāk ieguva bakalaura grādu matemātikā.
1973. gadā un 1974. gadā Ritu atzina par Jaundienvidvelsas latviešu labāko sportisti. 1974. gada aptaujā Ritu – aiz ātrslidotājas Silvijas Burkas – izraudzījās par otro labāko trimdas latviešu sportisti, bet 1975. gadā – par labāko sportisti. Viņa apbalvota ar trimdas sporta Lielo nozīmi. Tādu saņēmuši vēl tikai četri citi peldētāji: Valda Freivalde (Zviedrijā), Jānis un Ilze Konrādi (Austrālijā) un Augusts Grasis (ASV) – galvenokārt gan kā sporta darbinieks.
Rita Saiva mācījās Sidnejas Latviešu biedrības sestdienas pamatskolā un ģimnāzijā, austrāliešu ģimnāzijā kā vienu pēdējā gada priekšmetu izvēlējās latviešu valodu. Atrada laiku arī tautas dejām.
Ar Latvijas pasi kabatā
Lai iepazītos ar Latvijas peldētāju sasniegumiem, abonējām Rīgā iznākošo laikrakstu Sports. Laikrakstā dažas reizes tika pieminēti arī Ritas sasniegumi peldēšanā, neminot gan viņas tautību. Tikai vēlāk, apstākļiem mainoties, 1989. gada 20. februārī Sporta toreizējais redaktors Andrejs Kauss varēja „atklāt” Ritas tautību televīzijas raidījumā, parādot viņu kopā ar treneri Everesi un kāzu uzņēmumus, kuros Ritas vecvecāki redzami kopā ar soļotāju Jāni Daliņu un viņa kundzi.
Austrālijas peldēšanas aprindās Ritas tautība gan bija labi zināma: viņas vecāki nāk no Latvijas, tāpat kā Konrādi.
Caur paziņām uzzinājām – kāds jauns Latvijas peldētājs Aldis Cīrulis vēlētos ar Ritu sarakstīties. Protams, ka nekādu iebildumu nebija, un tā abi apmainījās ar vairākām vēstulēm. Aldis Cīrulis tajā laikā bija viens no labākajiem 200 m brīvā stila peldētājiem. 1978. gada ziemā Latvijas apmeklējuma laikā Rita sastapās ar Aldi Cīruli. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīšanās kādā Latvijas peldētāju treniņā nebija iespējama, bet divi vien ar Aldi viņi tomēr varēja savus stilus nodemonstrēt Daugavas peldbaseinā. Aldis Cīrulis tagad ir Latvijas Olimpiskās vienības ārsts. Tā kā peldkostīmi, peldcepures, un brilles tajā laikā bija deficīta preces, tad ar dažām šīm mantām varējām iepriecināt izcilo Ritas vecuma peldētāju Intu Jēkabsoni.
Uzzinājām arī, ka Melburnas olimpisko spēļu čempiones šķēpa mešanā Ineses Jaunzemes meita Andra bijusi lieliska peldētāja (jau 1969. gadā izcīnījusi republikas čempiones titulus 200 m un 400 m kompleksajos peldējumos). Kad 2002. gadā Rita ar Latvijas pasi kabatā atkal apmeklēja Latviju, satiekoties ar Andru, abas varēja pārrunāt savas peldētāju gaitas.
Ritas Saivas personiskie rekordi:
Brīvajā stilā
100 m – 1:00,3
200 m – 2:07,2
400 m – 4:20,3
800 m – 9:01,94
1500 m – 17:43,5
Brasā
100 m – 1:22,0
200 m – 2:55,9
Uz muguras
100 m – 1:15,0
200 m – 2:39,5
Kompleksajā peldējumā
200 m – 2:32,4
400 m – 5:12,9
Vēl pēc 34 gadiem Ritas rezultāti 400 m, 800 m un 1500 m brīvajā stilā ir labāki par pašreizējiem Latvijas peldēšanas rekordiem.
Rita Saiva piedalījusies aptuveni 400 sacīkstēs. 1974. gadā Rita ieguvusi 211 dažādas balvas, to skaitā 114 medaļas. Dažas no tām glabājas arī Sporta muzejā Rīgā.
Guntars SAIVA, Sidnejā
Šis materiāls ir sagatavots izmantojot vietnēs www.sporto.lv 17.12.2009. Nr. 200/201 un www.laikraksts.com 27.07.2012. Nr.212 publicētos rakstus. Foto no Guntara Saivas arhīva.