Janis Saltans is swimmer, champion of Latvia and Latvia’s record holder in backstroke. 2 years ago (2016) Saltans was disqualified because of doping use. Athlete in interview reveals that he hasn’t received any information about whether he has disqualification for 2 years or 4.
In interview athlete tells about his sports career, first experience in international competition. He reveals facts about his doping case and shares his opinion about situation in Latvia’ s swimming and what needs to be changed.
Tag: swimmers
Swimmer’s portrait Alona Ribakova
Swimmer’s portrait Alona Ribakova is latvian breaststroke swimmer. Many Latvia’s record holder and participant of the Olympic Games in Rio 2016.
In interview Alona shares her memories about Rio Olympics, talks about advantages and disadvantages after swimmer’s career.
Watch and get to know Alona’s opinion about swimming situation in Latvia, best latvian swimmer, and why swimmer’s career ends so early (at small age) in Latvia.
Eat Right and Swim Faster
Nutritional Guide is courtesy of Abby Knox
Getting your nutrition right is key for athletic success. The right meal and snack choices every day will significantly improve your performance in training and competition. You will be able to train harder for longer, recover quicker between swim practices and, most importantly, race faster at swim meets. Not only that, but you will stay healthier throughout the season, which means fewer training days and competitions missed through sickness.
Carbohydrates are the essential fuel for high performance athletes
As an athlete, carbohydrate is your body’s preferred fuel, especially for high intensity swimming. Eating carbohydrate foods at regular intervals throughout the day will top up your muscle fuel and allow you to push yourself harder in training. All of your meals and snacks should be based on carbohydrate foods. However, not all carbohydrate foods are created equal. The quality of your carbs counts! Good quality carbohydrates will energize you, promote good health and help you perform at your best. Good carbohydrate choices are whole grain breads, whole grain breakfast cereals, oats, pasta, brown rice, quinoa, baked potatoes, sweet potatoes, sweetcorn, chick peas, beans, lentils and fresh fruits.
Protein is essential for muscle repair and growth.
Your body also needs a regular intake of protein for ongoing muscle repair and growth. It is not necessary to consume high amounts of protein as any excess protein will not turn into more muscle, but will be burned as fuel or stored as fat. Each of your meals should include a moderate serving of lean protein, the size and thickness of the palm of your hand or one-quarter of your plate. For snacks, include some protein with your carbohydrate food. Convenient, easy protein sources for snacks are milk, cheese, yogurt, boiled eggs and nuts.
Pre-Training Nutrition
Your pre-training meal or snack depends on how much time you have before your training begins, what foods you tolerate and your personal preference. Your meal or snack should always contain mainly carbohydrate to top up your muscle fuel which will allow you to push yourself harder and get the most out of your training session.
The more time you have before training, the more protein you can include in your snack. Some good pre-training meals and snacks include:
2 hours before training: Toast and boiled eggs, or a sandwich with ham or chicken, or a baked potato with cheese and beans, or a rice bowl with lean meat and veggies.
1 hour before training: whole-grain cereal and milk, or granola and low-fat yogurt, or toast with a small amount of peanut butter and jelly or a homemade smoothie made with fruit and yogurt.
30 mins before practice as you don’t have much time to digest your food, choose a light carbohydrate snack such as a banana, or a granola bar, or a bagel, or raisin bread.
Always include a drink with your pre-training snack so that you start practice hydrated.
A good pre-training snack will not only increase your energy levels but will increase your concentration and desire to work hard, which will make your coach very happy!
Post Training Nutrition
Eating as soon as possible after training (especially during the first 30 minutes) is the key to starting your body’s recovery process. Missing this prime recovery window will reduce your ability to optimally refuel and repair your muscles. This is especially important if you have two training sessions in one day.
Aim to eat a quick snack within 30-minutes of finishing training. The snack should contain mostly carbohydrate (40-80g) with some protein (10-20g). The snack should be low in fat to speed up digestion which refuels your muscles quickly. You should also include some fluid with your snack. Low-fat flavoured milks (like chocolate milk) and smoothies made with low-fat milk or yogurt are great, convenient options. They check all the boxes for your carbohydrate, protein and fluid needs! Some other good post training snack options include:
Granola Bar and cup of low fat Greek yogurt
Peanut butter and jelly sandwich
Honey sandwich and 2 boiled eggs.
Low fat cheese and crackers plus fruit
Sports Recovery bar (check the amounts of carbohydrate and protein on the wrapper)
Remember, eating a pre and post training snack will help you to train harder and recover quicker so you can train hard again the next day. Being able to consistently train hard will mean you will gain more benefit from your training and swim faster at meets!
About Abby Knox, author of Eat Right Swim Faster.
She is a registered dietitian, accredited sports nutritionist, swim coach, masters’ swimmer and mother of three competitive swimmers. Her passion is helping swimmers, coaches and parents know what to eat and when to eat for maximum swimming performance. “Eat Right, Swim Faster” is a practical, easy to read guide on sports nutrition specifically for competitive swimming. Eat Right, Swim Faster is available from Amazon (see the link above) and all good on-line bookstores.
Abby has worked as a nutrition professional for 23 years. She started her career in clinical dietetics, specializing in paediatrics and gastroenterology. In 2003, Abby moved to New Zealand with her family and was drawn to a career in sport. She obtained a postgraduate certificate in advanced sports nutrition from Otago University and began helping athletes improve their sporting performance through good nutrition.
Abby moved to Canada in 2008 and became involved with the Foothills Stingrays Swim Club (FSSC) as a parent to three competitive swimmers and a nutrition resource for the club. She also provided sports nutrition education to various individuals and sports clubs in and around Calgary. In 2014, Abby became a coach with FSSC and continued her nutrition career by writing a book on the subject. She published ‘Eat Right, Swim Faster’ in March 2017.
Abby’s educational background, professional experience and life skills have given her a unique insight into the nutritional needs for successful competitive swimming. She uses all this experience to provide an informative nutrition seminar to help athletes make the right food and drink choices at the right times. The seminar is presented in a simple, interactive style to help athletes use nutrition to maximize their health and swimming performance.
Source: https://swimswam.com/eat-right-swim-faster-nutritional-guide/
Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem
Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem
Prāts ir tavs visspēcīgākais ierocis un lielākā vērtība, kas tev kā peldētājam piemīt. Vairums sportistu nepievērš prāta nostādīšanai un trenēšanai tik daudz uzmanības, domājot, ka tikai spēcīga fiziskā forma sniegs vislabākos rezultātus. Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēkam var būt vislielākais talants, teicamas prasmes, izcila peldēšanas tehnika, un tomēr bez pareizas prāta nostādnes šīs labās iezīmes nenesīs vislabākos rezultātus.
Lai arī ikdienā reizēm nākas dzirdēt jēdzienu “muskuļu atmiņa”, kas liek domāt, ka muskuļi izpilda kustības paši no sevis, patiesībā tā nav. Muskuļiem nepiemīt nekāda spēja domāt. Jebkura fiziska darbība baseinā ir vispirms dzimusi prātā, tādēļ tieši no tavas domāšanas kvalitātes ir atkarīgs arī tavs fiziskais veikums kā peldētājam. Nepārliecināts prāts radīs nepārliecinātu īrienu. Nemotivēts prāts radīs nemotivētus spērienus. Un negatīvs prāts radīs neko citu, kā tikai negatīvu sniegumu un rezultātus.
Patiesībā fiziskā forma nav galvenā, kas atšķir eliti, labus sportistus un sliktus. Kad sportists sasniedz noteiktu līmeni, viņam ir gan talants, gan prasmes, gan pareiza tehnika un spējas. Svarīgākais, kas atšķir atlētus un to rezultātus, ir tieši mentālais aspekts: kā sportists mentāli nostāda sevi sacensībās, kā tiek galā ar apkārtējo spiedienu, kā atbild izaicinājumiem un visbeidzot, kā reaģē uz saviem rezultātiem un pieredzi.
Lai pareizi nostādītu prātu un sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, sporta mentālais treneris Vils Džonatans (Will Jonathan) no Floridas piedāvā 10 svarīgākos pamatprincipus, ko piekopt treniņos un sacensībās:
1. Peldi tā, lai tev būtu labas sacensības, nevis, lai izvairītos no sliktām.
Censties peldēt labi tikai tāpēc, lai izvairītos no sliktiem rezultātiem, tas nozīmē peldēt ar baiļu sajūtu prātā. Taču peldēt, lai būtu labas sacensības un sasniegtu rezultātus nozīmē peldēt ar pašpārliecinātību. Jo padomājot par to, cik daudz esi trenējies pirms sacensībām, tev ir lielāka iespēja nopeldēt labi, nevis slikti. Un tomēr, lielāka daļa peldētāju neapzinoties izvēlas domāt par sliktāko iespējamo scenāriju.
Ja tu domā par peldēšanu negatīvi, ir daudz lielāka iespēja panākt negatīvus rezultātus. Un tāpat ir arī tad, ja tu domā par peldēšanu pozitīvi. Jo vairāk tu koncentrējies uz konkrētu domu, jo lielāka iespēja to panākt dzīvē. Tāpēc labāk fokusējies uz to, ka tev būs labas sacensības, un neļauj bailēm vai ne pārliecinātībai ņemt virsroku pār sevi.
2. Centies mazāk uztraukties par rezultātiem un tā vietā koncentrējies uz pašu procesu.
Par daudz koncentrējoties uz rezultātiem un ieskaidrojot sev, ka tie ir vissvarīgākie tavā dzīvē, tu attīsti emocionālu atkarību no rezultātiem sevī, radot sev mentālu spiedienu, nervozitāti un spriedzi.
Atceries, ka nav nekādas vajadzības uztraukties par saviem rezultātiem, kamēr neesi veicis distanci. Rezultāti eksistē tikai nākotnē un tie ir atkarīgi tikai no uzdevuma izpildes. Un labākais veids, kā veiksmīgi nopeldēt distanci, ir koncentrēties uz sniegumu un tehniku.
3. Neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu. Izmanto mentālo reset pogu.
Izplatīta sportistu kļūda ir paturēt prātā savus iepriekšējo sacensību rezultātus un domāt par tiem pirms nākamajām sacensībām. Ja iepriekšējo sacensību rezultāti ir bijuši labi, tad sportisti bieži iet uz starta pārāk pārliecināti vai pat augstprātīgi, vai tieši otrādi – baidoties no tā, ka šajās sacensībās neuzrādīs tik labus rezultātus. Taču, ja iepriekšējais rezultāts ir bijis slikts, tad visticamāk sportistam liksies, kad arī šajās sacensībās ir lielāka iespēja piedzīvot neveiksmi.
Profesionāli peldētāji izmanto savu “reset” pogu mentālajā apziņā. Vienalga, vai iepriekšējie rezultāti ir bijuši slikti vai labi. Tas neietekmē pašreizējo sacensību sniegumu. Un kad distance ir nopeldēta, sportisti fokusējas uz pašreizējo momentu, nevis prātā apsver un izvērtē rezultātus. Citiem vārdiem sakot, viņi neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu.
4. Iemīli dienas izaicinājumus un šķēršļus.
Lai kļūtu par elites līmeņa peldētāju, svarīgi ir iemīlēt un cienīt savus ikdienas šķēršļus un izaicinājumus. Jo grūtāk paliek, jo labāks paliec tu. Tu nenoniecini citus, vai tieši otrādi, neslavē viņus par daudz. Jūs visi esat vienlīdzīgi un tu cīnies, lai sasniegtu savu iespējami labāko rezultātu. Sāc iemīlēt grūtības un priecāties par to, ka paliec labāks un stiprāks.
5. Vizualizē katru startu.
Pirms starta iedomājies savu ideālo starta stāju, iedomājies, kā tu peldi, ka tev viss sanāk perfekti. Vizualizējot startu, tu sniedz smadzenēm informāciju par to, kā tu gribētu nopeldēt. Vizualizējot tu saki savām smadzenēm: šis ir tā, kā es vēlos, lai viss būtu. Un, kā iepriekš noskaidrojām, smadzenes ir tās, kas kontrolē muskuļu un ķermeņa kustības.
6. Tici sev.
Pastāv ļoti cieša saikne starp mūsu ķermeni, prātu un fiziskām kustībām. Piemēram, vērojot cilvēkus, ir viegli pateikt, kurš ir pašpārliecināts, un kurš ne. Tāpēc, ka to pasaka cilvēka ķermeņa valoda. Pašpārliecināta cilvēka gaita ir citādāka, nekā cilvēkam, kam ir zems pašvērtējums. Un to mēs uzreiz redzam. Tieši tāpat peldētājs bez pašpārliecinātības neko daudz sasniegt nespēj. Nekad nešaubies par sevi. Vienmēr tici saviem spēkiem.
7. Izbaudi to, ko mīli.
Lietas vienmēr notiek dabīgāk un vieglāk, kad tu tās izbaudi. It īpaši ja tas ir tavs hobijs vai dzīvesveids. Nedomā tik daudz par peldēšanas biznesa pusi, ko iegūsi vai zaudēsi un cik izdevīgi tas tev ir, bet gan vienkārši izbaudi to, ko dari.
8. Esi sev labākais draugs un atbalstītājs.
Ja tavs komandas biedrs izdarītu kļūdu vai parādītu nepārliecinošu sniegumu sacensībās, ko tu darītu? Tu būtu dusmīgs un vainotu viņu pie jūsu komandas zaudējuma, vai tieši otrādi, atbalstītu viņu un iedvesmotu nepadoties? Svarīgi ir ne tikai tas, kā tu attiecies pret komandas biedriem un draugiem, bet arī pats pret sevi.
Daudzi sportisti attīsta sevī šo kaitīgo ieradumu – pārlieku kritizēt un noniecināt sevi, ja viņu rezultāti ir slikti, jo citādāk izskatās, ka viņi ir pārāk vieglprātīgi. Nekas nevar būt tālāks no patiesības. Pārlieku kritizēt un psiholoģiski aizvainot sevi pēc katras kļūdas nebūt nenozīmē, ka tev rūp tas, ko tu dari. Tas patiesībā nozīmē pretējo. Ja tu pats sev esi svarīgs, tu tā nerīkotos, tieši tāpat kā nerīkotos pret savu draugu – komandas biedru, kurš pieļāvis kļūdu. Sliktos brīžos tavs labākais atbalstītājs un fans esi tu pats sev!
9. Uzticies
Pirms katrām sacensībām, tavs treneris noteikti būs formulējis stratēģiju, kā jāpeld šajās sacensībās, piemēram, sākot lēnāka tempā un pakāpeniski to palielināt (garākās distancēs) vai tieši otrādi – sākt visātrākajā tempā un mēģināt to noturēt pēc iespējas ilgāk (sprintā). Lai kāds arī šis plāns būtu, tev ir jātic tam. Tāpat kā tev ir jātic treniņiem, iesildīšanās vingrinājumiem, jātic treneriem un saviem komandas biedriem, un protams, pats svarīgākais, jātic pašam sev. Uzticies savai intuīcijai un sajūtām, neatstājot vietu šaubām.
10. Ļauj savam prātam tevi vadīt.
Cilvēka prāts ir veidots tā, ka tas vislabāk funkcionē zemapziņas līmenī. Kad smadzenes var pārņemt virsroku un darboties bez tavas ietekmes, tad tās strādā vislabāk. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus peldēšanā, viena no svarīgākajām lietām ir “izslēgt” savu prātu, nedomāt nekādas domas par nākotni vai pagātni, un ļaut smadzenēm pašām kontrolēt muskuļus un kustības.
Pārlieku liela domāšana var slikti ietekmēt tavu sniegumu. Bieži vien vislabākais veids ir peldēt ar mierīgu prātu, nedomājot par lietam, kas tajā brīdī nav svarīgas. Nedomā neko, vienkārši sajūti ūdeni, savu ķermeni un kustības. Esi tik fokusēts uz kustībām un pašreizējo mirkli, ka tev ir grūti atcerēties jebko citu, kas notika distances laikā.
Par Vilu Džonatanu (Will Jonathan)
Vils Džonatans ir sporta mentālais treneris no Floridas. Viņa klienti ir golfa, futbola, beisbola, cīņu un citu sporta veidu atlēti no PGA Tour, Web.com tour, Major League Baseball, the UFC, The Primera Liga, The Olympics, the NCAA. Tāpat Džonatans ir uzstājies ar vairākām runām un prezentācijām par mentālo aspektu sportista dzīvē. Viņš strādā arī par mentālo treneri Floridas Krasta universitātē un apmāca peldēšanas un niršanas komandas. Vairāk informācijas: www.willjonathan.com
Avots: https://swimswam.com/10-fundamentals-peak-swimming-mindset/ 27.11.2017.
Kolkas rags – Roņu sala 38km
Kolkas rags – Roņu sala 38km. Šī ir vienkārši kopbilde ar Jūrmalas pludmales glābēju Gustavu Zālīti, kurš nopeldējis 38km (12h 45min) atklātā jūrā no Kolkas raga līdz Roņu salai! Neticami, bet fakts!
Šeit skatāmi daži attēli no peldējuma Kolkas rags – Roņu sala: http://lifeguard.lv/galery/38-km-peldejums-lidz-ronu-salai/
Second Breath 2014
Šogad atbalstam mūsu sadarbības partneri Valmieras peldēšanas klubu AQUA. Mēs būsim klātienē kluba rīkotajās peldēšanas vecmeistaru sacensībās “Otrā Elpa”. Šīs sacensības risināsies jau 19. reizi.
Mēs vēl vēlējāmies pateikt, ka Otrās Elpas sacensībās būs SIA LATSWIM īpaši atbalstīta distance.
Tas nozīmē, ka šīs distances uzvarētājiem tiks pasniegtas speciālbalvas no mūsu uzņēmuma.
FINIS elpošanas trubiņu saņems peldētāja un peldētājs, neatkarīgi no vecuma, kurš uzrādīs atrāko laiku 1500m brīvā stila distancē.
Vairāk par šīm sacensībām lasi mūsu Facebook lapā: http://on.fb.me/1vsWFJq
FINIS Custom Towels
FINIS Custom Towels
Mēs piedāvājam personalizētu FINIS dvieļu izgatavošanu un apdruku no viegla, ātri žūstoša auduma ar mikrofibras šķiedrām, kurš ir īpaši radīts peldētājiem. Dvieļi ar komandas simboliku ir nozīmīgs akcents veidojot vienotu peldēšanas kluba vai komandas vizuālo tēlu vai imidžu. Komandas vienotības gars ir panākumu atslēga katrās sacensībās.
- dvieļa izmērs 140×70 cm
- viena puse balta kokvilna, otra puse mikrofibra
- apdrukājama ar Tavu dizainu (CMYK krāsu kodējums)
- pasūtījuma minimālais daudzums – 5gab.
- produkcijas izgatavošanas laiks 10 darba dienas + piegādes laiks
- svars 450 gr/kv.m
- cena 15 LVL par gab.
- individuāls vārds uz katra dvieļa 1 LVL
Uldis Tazāns – 11th FINA World Swimming Championships
Uldis Tazāns no 11th FINA World Swimming Championships
Turcijas lielākajā pilsētā – Stambulā, Sinan Erdem arēnā, no 12. līdz 16.decembrim, norisinājās XI FINA pasaules čempionāts peldēšanā īsajā ūdenī (25m peldbaseinā), kur Latviju pārstāvēja trīs sportisti – Uldis Tazāns (PK Olimps), Aļona Ribakova un Nikolajs Maskaļenko (SK Delfīns) un komandas vadītājs – treneris Germans Jakubovskis.
Piedāvājam Ulda Tazāna iespaidus par debiju pasaules čempionātā. Katru dienu no Ulda saņēmām ziņas dienasgrāmatas formātā, kuras apkopojām vienā rakstā.
1. Diena…
Sākums Rīgas lidostā, kur Latvijas delegācija sapulcējās un devās uz lidmašīnu. Viss ritēja pēc plāna un notika tieši tā, kā tam vajadzēja būt – bez aizķeršanās! Lidojām ar Turkish Airlaines. Tā bija mana pirmā lidojuma reize ar šo aviokompāniju. Lidmašīna ērta un arī sēdvieta pie lodziņa.
Lidojuma laikā visiem deva ēst dienas piedāvājumu – diezgan garšīgi! Lidojums ilga apmēram 3 stundas. Ko es sadarīju? Protams, iecienītākā mūzika skanēja visu ceļu manā Ipod atskaņotajā. Bija arī laiks pārdomāt par gaidāmiem startiem Stambulā un citām lietām.
Nonācām Stambulas lidostā. Tur jau mūs sagaidīja organizatori, kas bija parūpējušies par ceļa nodrošināšanu no lidostas uz viesnīcu. Viesnīca laba (4 zvaigznes), kā arī viss nepieciešamais sportistiem! Istabiņas numuriņu dalīju ar Nikolaju Maskaļenko, neskatoties, ka esam konkurenti vienādās peldēšanas distancēs, esam draudzīgi un viens otru atbalstam, lai sasniegtu labākos rezultātus!
2. Diena…
Pirmā pilnā diena Stambulā. Viesnīcā valda patīkama atmosfēra, jo visur, kur vien skats vēršas – tur peldētāji no visas pasaules!
Devāmies apskatīt un iemēģināt pelbaseinu. Protams, pie viesnīcas transports nodrošināts, lai nokļūtu bez problēmām peldbaseinā. Pirmie iespaidi par baseinu – iespaidīgs, liels plašums, un lielās tribīnes vien jau rada iekšēju uztraukumu un prieku! Pa TV bija jau viss redzēts, bet pašam tur atrodoties ir pavisam citādāk, vienvārdsakot – fantastiski!
Tomēr ielecot baseinā nedaudz apmulsu, jo biju domājis, ka tas būs dziļāks. Jau pēc pāris metriem sapratu, ka nekas īpašs arī nav, kā sākumā likās.
Pēc baseina iemēģināšanas devāmies pie ARENA pārstāvjiem, kuri visiem Latvijas izlases peldētājiem izdalīja jaunas starta peldbikses, par to jāpasakās LPF prezidentam Kasparam Ponem, kurš visu sarunāja!
Pēc tam devāmies atpakaļ uz viesnīcu, kur brīvajā laikā visi nolēmām apskatīt Stambulas centru un tās ievērojamākās vietas. Aizvadot ekskursiju, sapratu, ka otro reizi tāpat vien atpūsties Stambulā nevēlētos.
Vakaram pienākot, laicīgi devāmies gulēt, jo nākošā dienā jau pirmie starti! Iekšējais uztraukums vēl par sevi neliecināja, bet domas galvā par gaidāmo startu jau rosījās pilnā sparā.
3. Diena…
Ir pienākusi debijas diena Pasaules čempionātā. Pirmā doma – starts! Brokastīs plašs un gards piedāvājums, bet kārdinājumam jāatsaka. Diemžēl jāēd noteikts ēdiens, lai vieglāk peldētos. Katram jau tā ēdienkarte atšķiras, tāpēc nav iemesla sīkāk iedziļināties. Nepieciešamās mantas saliktas, un esam jau ceļā. Iekšēji jau varēja just, ka šodien atbildīgs starts un uztraukums arī nemazinājās, bet gan arvien pieauga. Vēl vairāk šīs sajūtas pastiprināja ģimene un draugi, kas pēdējās divās dienās ticēja un vēlēja to labāko, lai es sasniegtu labākos rezultātus!
Baseinā, kā jau parasti sacensībās ierasts, kārtīgi vajadzēja iesildīties gan ”sausajā”, gan ūdenī. Laiks ritēja ļoti strauji. Visam jau lēnām sagatavojies, devos uz ”Last call room”, paķerot līdzi Ipod ar iemīļoto mūziku. Runājot par mūziku, man nav noteiktu dziesmu vai grupu, ko klausītos pirms starta, uzlieku shuffle režīmu un meklēju pēc noskaņojuma, kas palīdzēs koncentrēties. Tā lēnām noskaņojos startam.
Uz startu vajadzēja ierasties jau sešus peldējumus agrāk. Sākumā mūs nosēdina uz krēsliem un tā ar katru nākamo peldējumu virzījāmies uz priekšu, līdz pienāca brīdis, kad bija jādodas uz startu. Virzoties uz priekšu, attiecīgie tiesneši pārbauda tavas peldbikses, brillītes un cepurīti. Ja kaut kas neatbilst FINA noteikumiem, tevi brīdina un ir iespēja vēl kaut ko vērst uz labu. Protams, ja peldbikses neatbilst noteikumiem, tu vari uzreiz samierināties, ka netiksi izlaists uz startu, ja nu pēkšņi neesi paņēmis līdzi rezerves peldbikses. Cepurītes, kas nebija atbilstoši noteikumiem, tikai aizstātas ar FINA cepurītēm. Arī es tādu ieguvu, jo vēlējos piemiņu no pasaules čempionāta. Izejot šīs pārbaudes, nonācām pie nākamajiem tiesnešiem, kuru darba pienākumos ietilpa pārbaudīt vai uz treniņtērpiem nav pārāk lielas reklāmas vai uzraksti. Neatbilstot noteikumiem, tiesneši vai nu lika vilkt nost, vai arī ar melnu izolācijas lentu aizlīmēja ciet. Es arī tiku izrotāts, jo uz manām biksēm, kā jau ARENA treniņtērpiem mēdz būt, bija daudzi mazi simboliņi. Sajūtas tādas, ka esi dāvana, kas tiek labi aizlīmēta pirms Ziemassvētku vakara. Nonākot līdz pēdējiem krēsliem, jāiziet katrs ‘’check point’’, kur obligāti jāuzrāda sava akreditācijas kartiņa, kurā ir profilbilde un visa nepieciešamā informācija par sportistu. Bez akreditācijas kartēm pat netiksi baseinā iekšā, kur nu vēl uz starta! Akreditācijas karte ir kā peldētāja pase! Nonākot līdz pārbaužu beigām, tiesneši visiem atņem akreditācijas kartes, kuras pēc peldējuma jāpaņem no galdiņa. Iespējams, ka tavu akreditāciju paņems cilvēks no dopinga kontroles, un tev būs jāveic dopinga analīzes. Šoreiz izpaliku bez tām.
Pienāca tas brīdis, kad izgāju uz ‘’lielās skatuves’’, kuru varēja redzēt ļoti daudz skatītāji tiešraidē visā pasaulē pa televīziju!! Uztraukums bija sasniedzis savu augstāko punktu – trīcošas rokas, ceļi un iekšējā kņudoņa. Sen nebija tādas sajūtas! Sevi spēju nomierināt ar domu, ka zinu, ko darīt un kā jācīnās par uzvaru peldējumā! Centos domāt par tehniku un trenera sacīto. Uzkāpjot uz starta paaugstinājuma, visas domas pazuda, un tagad bija tikai jārīkojas!
Uztraukums atstāja savu, starta reakcijas laiks – viens no sliktākajiem, bet turpmākajā distancē līdz 75m atzīmei viss ritēji pēc grafika, un pēdējos 25m spēks bija saglabājies, lai līdz finišam viss notiktu tā, kā tam ir jānotiek! Tomēr domās gribējās vēl ātrāk nopeldēt, tāpēc līdz ar to nedaudz sarauti īrieni, kas ne pie kā laba nenoveda. Kopējais rezultāts gana labs, un tomēr finišā personīgais rekords un līdz ar to jauns Latvijas rekords,. Uzskatu, ka tādās sacensības uzrādīt personīgo rekordu ir ļoti svarīgi!
*Ar Uldi sazinājāmies pēc finiša, atzina, ka ir apmierināts ar savu veikumu, bet norādīja, ka ar degunu gaisā nestaigās pēc labotā Latvijas rekorda.
Vakarā devāmies skatīties finālus un atklāšanas ceremoniju. Atklāšana bija garlaicīga, nekas īpašs un ļoti karsts! Finālus vērot, protams, iespaidīgi – skatīties uz ”zvaigznēm” dzīvē, nav tas pats, kas pa televizoru!
4. Diena…
Pēc četrām, kopā pavadītām, dienām komandā virmo pozitīva gaisotne, jo visi ir apmierināti un nekādu problēmu nepastāv. Tā kā šodien nevienam no mums nebija paredzēts starts, nolēmām aizbraukt uz Stambulas centru pastaigāties, bet, protams, no rīta aizvadījām treniņu, kā arī pie reizes apskatījāmies dažus priekšpeldējumus.
Pie atbalstītāju tribīnēm atradās suvenīru veikals un ‘’Speedo shop’’ veikals, kur iespējams iegādāties visdažādākos suvenīrus ar sacensību logo vai talismanu. Cenas nav no tām lētākajam, bet saprast var, lai gūtu lielāku peļņu, tiešām augstas cenas! Kamēr ievērtējam suvenīrus, nācās iejusties zvaigznes lomā, jo skatītāji, kas devās garām, ieraugot peldētājus, vēlējas ar tiem nofotografēties un atteikt jau nevar! Pie reizes arī bija iespēja nofotografēties ar diviem Ryan Lochte. Jā, tiešām ar diviem! Biju iedomājies šos lielākus, bet nu izrādās, ka latviešu peldētāji tādi raženāki augumā!
Uz Stambulas centru devāmies ar metro, bija interesanti, bet dārgs, jo par vienu braucienu nākas šķirties no 1Ls. Pastaigājoties pa centru, iegādājāmies dažus suvenīrus, kurs aizvest uz mājam un arī draugiem. Izmēģinājām kādā kafejnīcā īstu turku tēju. Ar iepirkšanos un staigāšanu īpaši neaizrāvāmies, jo tomēr esam šeit uz sacensībām un A. Ribakovai nākošā dienā pirmais starts 100m brasā.
5. Diena…
Piektdiena pienākusi, un mans nākamais starts vairs nav aiz kalniem, tādēļ diena tika ieplānota mierīgā režīmā.
Ar Nikolaju Maskaļenko šorīt varējām pagulēt ilgāk un doties uz brokastīm nedaudz vēlāk. Lucky us! Tikmēr jau Aļona Ribakova un treneris Germans Jakubovskis bija aizvadījuši brokastis agrāk un devušies uz baseinu gatavoties startam. Aļonai atbildīgs starts 100m brasā. Arī mēs negribējām palaist šo visu garām, tāpēc nedaudz vēlāk pievienojāmies mūsu komandai baseinā.
Divatā ar Nikolaju papeldējām un gatavojāmies kopīgajam startam rītdienas 50m brasa distancei. Pēc treniņa jau ieņēmām vietas tribīnēs un bijām gatavi atbalstīt Aļonu. Visi cerēja uz labākajiem rezultātiem, un Aļona nelika vilties. Viņa laboja, sev piederošo, Latvijas rekordu. Diemžēl pietrūka diezgan daudz, lai iekļūtu pusfinālā. Pusfinālā tiešām bija augsti rezultāti, kas pagaidām Latvijas sportistiem ir diezgan neiespējams mērķis. Lai vai kā, visi bija apmierināti ar sasniegto, tāpēc – Apsveicam Aļonu ar rekordu!
Vēlāk atkal aizgājām uz suvenīru veikalu, jo biju nobriedis iegādāties kādu lietu piemiņai! Kopā ar Nikolaju, bijām diezgan izbrīnīti, jo jau pēc parīs sekundēm nonācām fanu ielenkumā, ja tā varētu teikt. Mazāki un lielāki bērni ieraugot mūs bija vienkārši sajūsmā – peldētāji no Latvijas! Mēs nekad nebijām devuši tik daudz autogrāfu un tik daudz bildējušies!
Kur tik mums vajadzēja atstāt autogrāfus- uz rokām, krekliem, cepurēm un pat peldcepurītēm. Viņi bija vienkārši sajūsmā, un pašiem arī bija patīkami, ka sarūpējām prieku.
Pēcpusdienā izmantoju iespēju izbaudīt diendusu. Tas tiešām bija noderīgi un kopā ar Nikolaju vēlāk izgājām pastaigāties svaigā gaisā. Aļona Ribakova ar treneri aizbrauca skatīties pusfinālu un finālu peldējumus. Mēs neaizbraucām, jo neuzskatījām par nepieciešamību sēdēt baseina tribīņu bezgaisā un karstumā. Pēc tam just lieku nogurumu mēs nevēlējāmies. Pienākot vakaram bija jau jāgatavojas rītdienas atbildīgajam startam 50m brasā. Protams, man svarīgāks starts ir 100m brasa distancē, jo tā ir mana pamatdisciplīna, bet tāpat ceru uz labu startu rītdien!
6. Diena…
Pienākusi viena no pēdējām sacensību dienām, šoreiz divreiz īsākā distancē – 50m brasā. Uztraukumu nejutu, bija vēlme nopeldēt pietiekoši labi, jo grūtākais un svarīgākais bija padarīts jau trešdien.
Rīts kā jau sacensību rīts – mantas sakrāmētas un dodamies ar autobusu uz baseinu. Viss rit pēc plāna. Kārtīga iesildīšanās un atpūta pirms gaidāmā starta. 50m brasa peldējumā, startēju 3. celiņā līdzās lietuviešu peldētājam – Giedrum Titenim. Protams, nekāds jaunums jau tas nebija, nācies sacensties kopā arī Baltijas čempionātā. Tiesnešu pārbaudes šoreiz ritēja daudz ātrāk un raitāk, kā to piedzīvoju, gaidot startu uz 100m brasā.
Izgāju uz startu, kā vienmēr gatavs cīņai, koncentrējies un bez lieka uztraukuma. Starta paaugstinājums, signāls un domu vairāk nav, tikai smags darbs! Nu labi… Doma tikai viena – pēc iespējas ātrāk nopeldēt un, ja, kas tāds šaudās galvā, tad vairs neko labu gaidīt nevar. Labākie rezultāti tiek sasniegti, kad nedomā par laiku un rezultātu, bet par tehniku, lai nesarautu īrienus. Rezultāts – 28.23, nebiju diez ko apmierināts, bet savs mierinājums ir, gandrīz personiskais rekords (28.21).
Secinājums viens – kopumā sekmīgi aizvadīts pasaules čempionāts. Pēc pēdēja starta palika daudz brīvā laika, tāpēc ar Nikolaju pēc pusdienām devāmies pastaigāties pa Stambulas centru. Ribakova ar treneri palika viesnīcā, jo rīt paredzēts starts 200m brasā.
7. Diena… Pēdējā sacensību diena!
Šodien startēja Aļona Ribakova 200m brasā, tāpēc, kā komanda devāmies uz baseinu atbalstīt Aļonu! Kamēr Aļona gatavojās startam, es un Nikolajs apņēmāmies atrast Raianu Lohti, lai tiktu pie kopbildes. Nenācās ilgi meklēt, jo pēc 200m muguras peldējuma viņu varēja satikt iesildīšanās baseinā, kur pēc starta atpeldējās. Pienācām viņam droši klāt, apsveicām ar vakardienas uzstādīto pasaules rekordu. Draudzīgs un laipns, piekrita nofotografēties!
* Uldis atzina, ka Lohte ir diezgan īsāks un dūšīgāks, kā pierasts visādos reklāmas stendos, iespējams, ka Lohte ir piesardzīgs un gatavs ziemai. 🙂 Jokojoties Uldis nepaspēja Lohti iegrūst baseinā, jo pēc bildēšanās Lohte ātri vien nokļuva peldbaseina otrā galā, gluži kā zivs!
Nedaudz vēlāk satikām turpat Laszlo Czech un ieguvām vēl vienu bildi.
Protams, neaizmirsām par A. Ribokavas startu. Nokļuvām tribīnēs un palīdzējām trenerim, lai vēlāk varētu analizēt peldējumu un pieļautās kļūdas.
Pēc peldējuma, kad visi bijām kopā, LPF prezidents Kaspars Pone, mūs uzaicināja uz vakariņām restorānā, kā nopratu, tad tā ir tradīcija, pēc nopietnām un lielām sacensībām – doties vakariņās. Tiešām jauks un patīkams vakars. Liels paldies Pones kungam par aizvadītām vakariņām!
Vakarā devāmies uz noslēguma banketu, kur bija aicināti visi sacensību dalībnieki, kā arī diskotēka līdz vēlai naktij. Nekas grandiozs, bet varēja gan izpriecāties, gan iepazīt jaunus peldētājus. Ilgi gan neuzkavējāmies, jo devāmies uz viesnīcu sakravāt mantas, jo nākošā dienā agri no rīta, devāmies mājup!
Pārāk daudz atpūsties arī nav laika, jo 20. decembrī lidoju uz nākamajām sacensībām Sanktpēterburgā – Saļņikova kauss 2012.
Uldis Tazāns:
- 50m brasā – 41. vieta /101, ar rezultātu – 28.23.
- 100m brasā – 41. vieta /95, ar rezultātu – 1:00.68, labojot Latvijas Rekordu!
Nikolajs Maskaļenko:
- 50m brasā- 35. vieta /101, ar rezultātu – 28.01.
- 100m brasā – 54. vieta /95, ar rezultātu – 1:01.80.
Aļona Ribakova:
- 100m brasā – 32. vieta /59, ar rezultātu – 1:09.21, labojot Latvijas Rekordu!
- 200m brasā- 27. vieta /44, ar rezultātu -2:28.74.
Uldis Tazāns no Turcijas speciāli SIA LATSWIM
Sagatavoja: Toms Āboliņš
Jānis Maniņš – “Internationales Rostocker Neptunschwimmfest 2012”
Nesen no starptautiskām peldēšanas sacensībām Vācijā atgriezās Jelgavas specializētās peldēšanas skolas komanda. Peldētājs Jānis Maniņš dalījās ar mums gan par savu sportisko karjeru, gan par redzēto un piedzīvoto Rostokā notikušajā “Internationales Rostocker Neptunschwimmfest 2012”
Mani sauc Jānis Maniņš, nedaudz iesākumā pastāstīšu par sevi.
Sākumā, septiņus gadus, es trenējos basketbolā, kuru pametu, jo tas mani vairs nesaistīja, tad kādu laiku neko nedarīju. Pievērsos peldēšanai, pateicoties manam tētim. Sāku trenēties pie treneres Astras Ozoliņas, kur kādu laiku noejot veselības grupā, es ātri spēju progresēt, kā arī pašam iepatikās šis sporta veids. Tad trenere man piedāvāja izmēģināt spēkus sporta klasē, kur ir daudz vairāk treniņu, tam visam jau pieejot nopietnāk. Pieaugot progresam un rezultātiem, pārgāju jau uz lielo grupu, kur ilgu laiku jau trenējos. Nopietni sāku nodarboties ar peldēšanas sporta veidu, ne vien tā dēļ, ka tiek vienmērīgi attīstītas visas muskuļu grupas, bet arī tāpēc, ka man patīk ūdens un tajā jūtos kā zivs. Šis jau būs ceturtais gads, kad ar šo sporta viedu aizraujos un nedomāju to tuvākajā laikā pamest.
Gatavošanās sacensībām
Oktobra veigās piedalījos starptautiskas peldēšanas sacensības Vācijā – Internationales Rostocker Neptunschwimmfest 2012.
Kas parasti nepieciešams treniņos?
Tās, protams, ir peldbrilles un tās jau izvēlas katrs pats pēc savas izvēles, man, piemēram, ir TYR SOCKET ROCKETS 2.0 RACING zilas. Brillītes es izvēlos tādas, lai viņas būtu ērtas un arī gaišas, jo tā var visu skaidri redzēt, kaut arī mēdz mazliet aizsvīst, bet nekas tāds, kas nemēdz notikt peldot. Protams, peldbikses arī ir jāizvēlas tā, lai tev ir ērti tajās peldēt. Atšķirībā, kas ir iecerēts darīt, biežāk līdzi sausajiem treniņiem tiek ņemts līdzi gan dvielis, gan dzēriena pudele, gan šorti vai treniņbikses, gan krekls, gan čības vai botas, kā arī noder soma, kur to visu ērti salikt.
Peldbrilles
Ar starta drēbēm ir pilnīgi citādāk…. Ir vajadzīgas starta brilles, kuras nekrīt nost ielecot startu, kas gadās pat lieliskiem un ar pieredzi bagātiem pelētājiem. Personīgi es lietoju TYR TRACER RACING METALLIZED un TYR TRACER TI METALLIZED peldbrilles.
Peldcepure
Noteikti cepurīte, kuru mēs saucam par ‘’kasku’’, atšķirība no parastajām peldcepurēm, kas rada krunkas un ir plānas, šīs cepurīte neradīs krunkas un arī būs biezāka, kā, piemēram, TYR TRACER EDGE RACE CAP.
Starta pelbikses
Ir vērts izmantot starta peldbikses, kuras tev spēj dot lielāku slīdējumu.
Es lietoju:
- FINIS HYDROSPEED 2 JAMMER
- TYR Tracer B-Series Jammer
- TYR AP12 GOLD COMPRESSION SPEED HIGH SHORT
- TYR Tracer C-Series Jammer (manas vecākās un labākās peldbikses)
Uz startu izeju garās treniņbiksēs, vilnas zeķes, ērtās botās vai čībās, divi dvieļi – viens, lai noslaucītos un otrs, lai būtu vienkārši sauss katram gadījumam.
Viss sākas augustā…
Viss sākas ar sezonas sākumu augusta vidū ar nometni Rīgā, garajā ūdenī. Mūsu nometne ilga nedēļu.
Pirms dodamies uz rīta treniņu baseinā, ik dienu iesākam ar agrām brokastīm. Vēlāk, kad jau visi iesildījuši savus muskuļus ar iesildošajām vingrinājumiem, tad jau lecam ūdenī un uzsākam peldēšanas treniņu. Iesākumā iesildošie metri, pēc tam jau seko kārtīgs treniņš. Pēc kārtīga treniņa, turpinām sauso sporta zālē ar trenažieriem. Sviedri izlieti, un pēc tam izlokamies un izstaipām muskuļus, lai nav vēlāk jāmokās ar krampjiem un stīvumu.
Pēc svaru zāles mēs dodamies atpakaļ uz viesnīcu, kur kādu brīdi atpūšamies. Un tad jau laiks pienācis pusdienām, pēc kura seko otrais treniņš, kopā sapeldam aptuveni 4km. Aizvadot treniņu, vēlāk viesnīcā pārrunājam ar komandas biedriem kāda šī diena vai izdevusies vai neizdevusies, un tad jau laiks iet gulēt.
Tā lielākoties aizvadām visu treniņu nometni, liekot uzsvaru gan pareizam uzturam, gan rūpēm par veselību.
Pirmie pārbaudījumi…
Pēc nometnes jau pirmais pārbaudījums – sezonas atklāšanas sacensības, kur mēs cenšamies parādīt savus rezultātus pēc iespējas labāk, lai varētu jau pieteikties uz nākošajām sacensībās Rostokā.
Var teikt, ka nopeldēju visas distances pa saviem labākajiem laikiem, kaut arī visi starti tika aizvadīti zem slodzes. Pēc startiem jau aizvien straujāk nāca tā izšķirīgā diena, kad mēs izbraucam uz Vāciju. Atlikušajā nedēļā treniņos slodze tika samazināta, lai startam Vācijā būtu pilnīgi svaigs. Protams vēl skolā jāsarauj mācības, lai braucot uz Rostoku, nekas nepaliek iekavēts.
Īstā diena pienākusi…
Beidzot, rīt jādodas jau lielajā izbraucienā! Un es pēdējā brīdī attopos, ka mana soma braucienam nav sakrāmēta. Visu aši sakrāmēju un varu mierīgi iet gulēt, jo rīt no rīta jau jāizbrauc plkst. 6.00.
Pieceļos jau ar labu garastāvokli, iesēžos mašīnā un ar mammu dodamies uz LLU peldbaseinu. Kādu laiciņu jau nogaidījuši pēkšņi ieraugu, kā autobuss ierodas. Sākās atvadīšanās no vecākiem un jau pēc brīža esam ceļā. Nobraucam teju diennakti un pieturam Polijā uz naktsmītnēm, kur pārlaist nakti.
Brauciens izrādās nogurdinošs un smags, jo pārsvarā autobusa nonīkstam, tādēļ mēs ik pēc 3 stundām pieturam kādā vietā, kur izkāpt un izlocīties. Šī mazkustība tomēr nedaudz ietekmēs mūsu starta laiku. Ceļojuma laikā cenšos pārtikt no daudz šķidruma un nūdelēm.
Atbraukuši uz Polijas viesnīcu, beidzot varēsim atpūsties. Eju gulēt, bet jau 7.00 esmu piecēlies, lai dotos uz brokastīm. Brokastīs pasniedz olu un tēju, protams arī kādu maizīti, kuru var papildināt ar piedevām. Un pēc brokastīm turpinām ceļu…
Galapunkts sasniegts…
Pēc pāris stundām esmu galā un kādu laiku varu atpūsties, jo jau gaidāms pirmais treniņš garajā ūdenī. Treniņā pieveicam 3km, nopelnam atpūtu hostelī, kur pēc kāda laika gaidāma sanāksme, kuru vadīs mūsu trenere Astra Ozoliņa. Ar treneri aprunājam braucienu, treniņu un galvenais- kā jūtamies braucienā!
Nākamais rīts sākas plkst. 8.00, brokastīs – zviedru galds. Dodamies uz baseinu, kur jau pirmie starti, bet sacensībās piedalāmies tikai no malas, jo neviens no mums nepeld garās distances. Izmantojam izdevību iemēģināt peldbaseinu. Vēlāk dodamies jau uz Rostokas centru iepirkties un izklaidēties, vēlāk atkal visiem satiekoties autobusā. Visi viens otru iztaujā par pirkumiem. Atgriežamies hostelī, kur lielākā daļa dienas ir brīva, izmantojam šo atpūtu, jo jau rīt pirmie svarīgie starti: Internationales Rostocker Neptunschwimmfest 2012. Plkst. 22.00 dodos gulēt, ātrāk aizmigt nespēju.
Patiesības mirklis…
Ir pienācis beidzot tas rīts, kad katrs varēs parādīt, cik smagi trenējies un uz ko katrs ir spējīgs, es tanī skaitā. Brokastīs – zviedru galds, no tā visa neko daudz neņemu, nav tā vērts pieēsties, ka beigās knapi paiet vari. Manas brokastis: mušļi ar jogurtu, pusvārīta ola, 0,5 l apelsīnu sulas. Dodos uz istabiņu, lai sakrāmētu mantas startam, tālāk jau ar istabiņas biedru uz autobusu.
Nonākam baseinā un pirmā starta diena ir klāt! Mans starta ekipējums paliek nemainīgs, papildus pieķeru kādu batoniņu, ko ik pa laikam uzkost.
Pirmie panākumi…
Iesildīšanās – nopeldu apmēram pie 2km. Iesāku ar 200m kraulu, lai viss iesilst un ķermenis turas virs ūdens, tad jau iesildu gan rokas, gan kājas, gan pilnā koordinācijā pa vairākiem metriem, iesildoties delfīnā un uz muguras. Iesildīšanos pielāgoju 100m delfīnam un 50m uz muguras.
Pienāk mana distance, es jau stāvu pie starta podesta. Noskaņojums tēmēts uz labu rezultātu. Sacensībās uzrādu šādus rezultātus:
- 100m delfīns – 1.vieta savā vecuma grupā 95-96 (Open grupā – 4.vieta)
Finālā: 57.27, priekšpeldējumā: 58.10
- 100m uz muguras – 3.vieta
Finālā: 59.85, priekšpeldējumā: 1:00.41
Pēc finālu peldējumiem vēl stafešu peldējums, kur izcīnām bronzas godalgas.
Pēc aizvadītām smagām sacensībām, braucam uz viesnīcu, kur vakarā gaidāma atkal sapulce. Sapulcē pārrunājām par šīsdienas startiem, kam veicies vairāk, kam mazāk. Pēc pārrunām dodamies gulēt un gaidām nākamo starta diena.
Panākumi turpinās…
Pienākusi nākamā starta diena, šodien jau agrāk jāceļas, jo iesildīšanās notiek daudz agrāk, kā arī paši starti sākās ātrāk. Brokastīs atkārtoju vakardienas rutīnu. Mazliet aizmidzis sēžu autobusa beņķos, klausos mūziku, kura mani uzmundrina pirms starta.
Ierodos baseinā un iesildu muskuļus ar dažādiem stiepšanas vingrinājumiem, kā pie taisnām kājām liecoties ar galvu pie ceļiem, plecus iesildu ar roku apļošanu utt. Iesildoties baseinā nopeldēju tikpat, cik vakar, arī tos pašus vingrinājumus. Pēc iesildīšanās saģērbjos silti, lai muskuļi neatdziest un peldot nerodas krampji.
Pienāk laiks manam startam, jāsāk ar 50m delfīnu un vēlāk 50m uz muguras.
- 50m delfīns – 1.vieta savā grupā (Open grupā- 4.vieta)
Finālā: 25.22, priekšpeldējumā: 25.42
- 50m uz muguras – 3.vieta grupā
Finālā: 27.38, priekšpeldējumā: 27.77
Vakars pienācis un kārta kopējai sanāksmei. Sapulci uzsāk visas treneres un direktors, pārrunājam pieveiktos startus. Tie, kas izcīnījuši vairākas medaļas, tiek apbalvoti ar naudas balvām. Ar gardumu – šokolādi, tiek apbalvoti, kas spēja iekļūt fināla peldējumā. Pēc visām sveikšanām dodamies gulēt.
Ceļš mājup…
Nākamajā rītā pabrokastojam un uzsākam ceļu mājup. Atpakaļceļš parasti ir interesantāks nekā turpceļš, jo visi uzreiz ir atslābuši un priecīgi. Paredzēta viena pieturvieta naktsmājām, atkal Polija.
Nākamās dienas vakarā ierodamies mājās un ieguļos savā gultā un uzreiz arī aizmiegu, jo nekur nav tik labi kā mājās!
Liels paldies, manai trenerei Astrai Ozoliņai, ka sagatavoja mūs šiem startiem!
Autors: Jānis Maniņš
Sagatavoja: Toms Āboliņš
What is Rita Saiva?
Kas ir Rita Saiva un vai mēs pietiekoši daudz zinām par mūsu tautiešiem, pasaules klases peldētājiem?
Daudzi no mums zin vai vismaz ir dzirdējuši par slaveniem Austrālijas latviešu peldētājiem, daudzkārtējiem pasaules rekordistiem, Romas (1960) Olimpisko spēļu čempionu un bronzas medaļnieku Jāni Konrādu un viņa māsu, Ilzi Konrādi (sudraba medaļa 1960.g. olimpiskajās spēlēs), bet cik daudzi no mums zinās, ka tieši 1960. gadā, slaveno Austrālijas latviešu mītnes pilsētā Sidnejā piedzima latviešu meitene Rita Saiva, kas vēlāk arī ierakstīja savu vārdu pasaules peldēšanas vēsturē.
Sākumam ieskats vēl tālākā peldēšanas vēsturē
1943. gadā visus Latvijas rekordus brīvajā stilā sasniedza Tatjana Plūme: 100 m – 1:21,6, 200 m – 3:40,4, 400 m – 6:51,6, 800 m – 14:28,2. Pēc kara Austrijā Tatjana Plūme savus rezultātus uzlaboja: 100 m – 1:19,5, 200 m – 3:00,0, 400 m – 6:20,8. Arī Valda Freivalde Zviedrijā no 1955. līdz 1957. gadam pārspēja vairākus oficiālos (1943. gada) Latvijas rekordus brīvajā stilā: 50 m – 30,2, 100 m – 1:09,8, 200 m – 2:52,0.
Pēc 1956. gada olimpiskajām spēlēm Melburnā peldēšanā sākās Konrādu ēra. Ilze un Jānis brīvā stila peldējumos daudzas reizes laboja pasaules rekordus. Ilzes izcilākie sniegumi bija 400 m – 4:45,4, 800 m – 10:11,4 un 1500 m – 19:25,7. Savukārt Jānim 200 m – 2:01,6, 400 m – 4:15,9, 800 m – 8:59,6, 1500 m – 17:11,0. Konrādus atklāja jaunais Sidnejas treneris Dons Talbots. Jānis un Ilze bija viņa pirmie peldētāji, kas sasniedza pasaules klases kalngalus un nodrošināja Talbotam laba trenera slavu.
Dažus gadus vēlāk lielajās sacīkstēs parādījās nākamais Talbota trenētais latvietis – Mārtiņš Tenisons. 1961. gadā Jaundienvidvelsas (JDV) pavalsts meistarsacīkstēs viņš ieguva 3. vietu 200 m un 8. vietu 100 m tauriņstilā. 1962. gadā Britu Sadraudzības valstu spēļu kandidātu kvalifikācijas sacīkstēs 100 m tauriņstilā Mārtiņš finišēja ceturtais un tādu pašu vietu izcīnīja arī 1964. Gadā Jaundienvidvelsas meistarsacīkstēs 200 m peldējumā.
Lai gan Latvijas peldētāji 1971. gadā laboja 153 republikas rekordus, viņu sasniegumi joprojām bija patālu no pasaules klases. Tajā laikā nepārprotami labākā un vispusīgākā peldētāja bija Inta Andrejeva.
Brīvbiļete tikai finālistiem
Kāpēc Rita Saiva izvēlējās peldēšanu? To grūti pateikt. Skriešana un dažādas komandu spēles viņu maz interesēja. Varbūt Ritas izvēli iespaidoja tas, ka Sidnejā populāras bija latviešu peldēšanas sacīkstes. Tās bija iekļautas Sidnejas organizāciju dāvātā kausa izcīņā un pat Kultūras dienu sporta sacīkšu programmā.
Lai piedalītos sacīkstēs, bija jābūt kāda peldēšanas kluba biedram un kaut kur jātrenējas. Amatieru peldēšanas klubi Austrālijā ar trenēšanu nenodarbojās. Galvenās kluba funkcijas bija sezonas laikā reizi nedēļā sarīkot kluba sacīkstes, reizi vai divas reizes gadā – kluba meistarsacīkstes, kā arī piedalīties apgabala, pavalsts un visas Austrālijas peldēšanas sporta administrācijas darbā un rūpēties par sacīkstēm nepieciešamo tehnisko darbinieku apmācīšanu.
Ritas Saivas peldēšanas laiks sakrita ar vistīrāko amatierisma posmu Austrālijā. Profesionāliem treneriem nebija atļauts piedalīties sporta administrācijas darbā. Par trenēšanu bija jāmaksā pašiem peldētājiem. Ja treniņi notika pašvaldību peldbaseinos, tad katru reizi bija jāmaksā parastā ieejas maksa kā jebkuram apmeklētājam. Tas pats attiecās uz visām sacīkstēm, ieskaitot Jaundienvidvelsas meistarsacīkšu priekšpeldējumus, vienīgi finālisti uz vakara sacensībām varēja ierasties par brīvu. Dalībniekiem par ieeju nebija jāmaksā Austrālijas meistarsacīkstēs. Tikai astoņdesmito gadu sākumā profesionāļi varēja piedalīties peldēšanas administrācijas darbā un klubu nosaukumos izzuda vārds amatieris.
Ritai, 1968. gada aprīlī sākot trenēties, nebija nekādas vēlmes kļūt par otru Ilzi Konrādi. Tā bija nejauša, bet laimīga sagadīšanās, ka netālu no Saivu ģimenes dzīvesvietas Konrādu un Tenisona bijušais treneris Dons Talbots uzcēla slēgtu 25 metru baseinu. Pārējie divi Sidnejas slēgtie baseini, kuros varēja trenēties arī ziemā, atradās vairāku desmitu kilometru attālumā. Pilnīgi loģiski bija peldēšanas gaitas uzsākt Dona Talbota Peldēšanas skolā. Protams, Talbots tad jau vairs pats ar iesācēju trenēšanu nenodarbojās, bet viņš sastādīja treniņu programmas un noteica, kurš pelnījis pāriet uz augstāku grupu. Ar laiku Ritas grupa nonāca Talbota galvenās asistentes Rutas Evereses rokās, kas pati bija Talbota skolniece un kopā ar Ilzi Konrādi pārstāvējusi Austrāliju 4 x 110 jardu stafetē.
Padsmitnieču pasaules rekordi
Sākot ar 1972. gada oktobri, Ritai Saivai bija paredzēts trenēties paša Talbota vadītajā elites peldētāju grupā. Talbots bija galvenais treneris ļoti veiksmīgajai 1972. gada Austrālijas olimpiskajai komandai. Bet pēc spēļu beigām Talbots Austrālijā neatgriezās un kādu laiku trenēja Kanādas peldētājus. Talbota peldbaseins nonāca cita trenera rokās. Ruta Everese izšķīrās uzsākt patstāvīgu treneres darbu. Aptuveni 90 bijušo Talbota peldētāju, ieskaitot Ritu, pārgāja pie Evereses.Rita ar savu treneri brīnišķīgi sapratās – tas veicināja labu rezultātu sasniegšanu. Turklāt pie Evereses trenējās arī divas nule aizvadīto Minhenes spēļu olimpiskās čempiones Geila Nīla (400 m kompleksais peldējums) un Beverlija Vaitfīlde (200 m brass).
Ritas progress bija palēns. Viņas vecuma grupa bija ļoti spēcīga. Vairākas viņas vecuma meitenes peldēja krietni ātrāk. Tikai vienu mēnesi jaunākā Dženija Tarele jau 13 gadu vecumā 1973. gada septembrī sasniedza jaunu pasaules rekordu
1500 m brīvajā stilā, vēlāk vairākas reizes labojot ne tikai šo sniegumu, bet arī pasaules rekordu 800 m distancē. Gadu vecāka bija Sallija Lokiere, kuras rezultāti bija līdzīgi, bet parasti nācās samierināties ar otro vietu. Sallijas vecumā bija arī Soņa Greja – viena no pasaulē labākajām brīvā stila peldētājām distancēs līdz 400 metriem. Tajā laikā tikai dažas Austrālijas labākās peldētājas bija vecākas par 15 gadiem.
Sākumā Ritai vislabāk padevās brass, vissliktāk – tauriņstils. Lai iegūtu nepieciešamo izturību, treniņos bija jānopeld diezgan liels kilometru skaits. Tas, protams, bija vieglāk izdarāms brīvajā stilā. Un, sākot ar 1974. gadu, Rita arvien labākus panākumus sāka gūt brīvajā stilā. Iespējams, ka augstākus rezultātus viņa būtu varējusi sasniegt brasā, kam treniņos vairs neatlika pietiekami daudz laika. Galu galā tomēr brīvais stils bija tas, kas 1975. Gadā Ritu Saivu ierindoja starp pasaules 10 visu laiku labākajām 400 m peldētājām.
Ikdiena un uzmanība
Tipiska treniņu diena Ritai sākās, pulkstenim zvanot 4.15. Treniņš 12 km attālajā peldbaseinā ilga no pieciem līdz septiņiem. Tad uz māju, pēc tam uz skolu. Pēcpusdienā atkal divu stundu treniņš. Tad vēl vakarā skolas darbi. Austrālijā par labu peldēšanu nekādu mācību atvieglojumu nebija. Trenējoties divas stundas no rīta un vakarā, intensīvāko treniņu periodā jaunā sportiste katru dienu nopeldēja apmēram 12 km. Septiņdesmito gadu beigās Austrālijas labākās sportistes treniņos jau peldēja 16 km dienā. Salīdzinājumam: gatavojoties 1956. gada spēlēm, Austrālijas olimpiskās komandas pārstāvji vienā dienā veica 2 jūdzes (3,2 km).
Pirmos panākumus JDV meistarsacīkstēs Rita guva tikai 1973. gada janvārī – divpadsmitgadīgo grupā viņa uzvarēja 100 m uz muguras (1:16,4), bet jau pēc gada tas kļuva par viņas vājāko stilu un stipri iespaidoja rezultātus kompleksajā peldējumā. 1973. gada aprīlī pirmajās Austrālijas junioru meistarsacīkstēs šajā pašā vecuma grupā latviete izcīnīja 2. vietu 200 m brasā (3:01,1).
1974. gada janvārī JDV meistarsacīkstēs trīspadsmitgadīgo grupā Saiva piedalījās deviņos no vienpadsmit iespējamiem peldējumiem un uzvarēja septiņos. Dažas no šīm uzvarām gan bija iespējamas tikai tāpēc, ka pasaules rekordiste 1500 m Dženija Tarele tajā laikā piedalījās sacīkstēs Jaunzēlandē.
Tā paša gada februārī Saiva pirmo reizi peldēja Austrālijas atklātajās meistarsacīkstēs Melburnā, 400 m brīvajā stilā izcīnot 6. vietu. Bet novembrī pirmo reizi pieveica Tareli 200 m brīvā stila peldējumā, tūlīt piesaistot preses uzmanību. Pat Rīgā iznākošajā Sporta 1974. gada 8. decembra numurā varēja lasīt: „Austrālijā pakāpeniski uzņem gaitu jaunā peldēšanas sezona. 14 gadus vecā Rita Saiva par sekundes desmitdaļu pārspēja pasaules rekordisti 1500 m brīvā stila peldējumā Dženiju Tareli. Saivas rezultāts 200 m brīvajā stilā – 2:11,8.”
Olimpiskās cerības
1975. gada janvārī JDV atklātajās meistarsacīkstēs Rita ieguva trīs otrās vietas brīvajā stilā: 100 m (1:00,5), 200 m (2:07,2) un 400 m (4:20,3). Sidnejas laikraksts The Sunday Telegraph 12. janvāra numurā rakstīja: „Vienu no skaistākajām sacensībām, kādas pēdējos gados izcīnītas austrāliešu peldēšanas sportā, Dženija Tarele, Soņa Greja un jaunā zvaigzne Rita Saiva veica milzīgajā 400 metru cīņā. Viņas visas trīs beidza peldējumu ātrāk par Austrālijas rekordu (4:21,7). Dženijas izcilais finišs dāvāja uzvaru (4:19,1). Rita Saiva izrāvās otrā (4:20,3), un pēc dažām collām sekoja Soņa – 4:20,7. Viņas visas tagad ir pasaules 10 labāko 400 m peldētāju vidū.”
JDV junioru meistarsacīkstēs 100 m brīvajā stilā Rita zaudēja Soņai, bet ar 1:00,3 piekļuva vēl tuvāk maģiskajai minūtei, kuras robežu tajā laikā bija pārvarējušas tikai četras austrālietes. Austrālijas rekords (58,5) piederēja Šeinai Gūldai.
Februārī Austrālijas meistarsacīkstēs Pērtā Saiva ieguva tikai trešo vietu 200 m brīvajā stilā, bet JDV komandā 4×100 m stafetē kļuva par Austrālijas rekorda līdzīpašnieci. Martā Austrālijas junioru meistarsacīkstēs Adelaidā viņa uzvarēja 400 m brīvajā stilā (4:24,7), labojot arī Dienvidaustrālijas pavalsts rekordu. Augustā Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs Brisbenē Saiva uzvarēja 400 un 800 m brīvā stila peldējumos. „Jaunā Austrālijas olimpiskā cerība peldēšanā ir Rita Saiva,” par šo notikumu vēstīja Latvijas Sports. „Viņa Austrālijas ziemas meistarsacīkstēs pārspēja Britu sadraudzības zemju un Austrālijas rekordisti Soņu Greju 400 m un 800 m brīvajā stilā. Rezultāti – 4:26,63 un 9:07,56.”
Diemžēl pirmsolimpiskā gada pēdējos mēnešos sākās sāpes labajā plecā. Ārsti diagnosticēja supra-spinatus tendiniti. Ļoti parastu, bet grūti ārstējamu pleca kaiti. Nelīdzēja nedz kortizona injekcijas, nedz fizioterapija. Lai saudzētu savainoto plecu, tika samazināta slodze treniņos, vairākus mēnešus labā roka pat netika vingrināta. Arī Tarele un Greja cīnījās ar rokas muskuļu problēmām.
Austrālijas meistarsacīkstēs februārī, kas reize bija kvalifikācijas sacīkstes 1976. gada Monreālas olimpiskajām spēlēm, Rita Saiva nevienā disciplīnā neizcīnīja medaļu un olimpiskajā komandā neiekļuva. Ziemas sezona bija paredzēta savainotā pleca ārstēšanai. Taču pilnīgi negaidīti Coca-Cola 3. Starptautiskajās sacīkstēs Līdsā, Anglijā, Austrālijas reprezentāciju uzticēja pieciem peldētājiem, kam nelaimējās iekļūt Austrālijas olimpiskajā komandā. Viņu vidū bija arī Rita Saiva un vēl viena Evereses peldētāja – Džoja Kerija. Treniņi nu bija jāapvieno ar pleca ārstēšanu.
Līdsā 200 m brīvajā stilā uzvarēja Kerija, Rita ar 2:10,29 ieguva 4. vietu. 400 (4:20,89) un 800 (8:47,52) m pārliecinoši uzvarēja pirms tam vēl nepazīstamā Austrumvācijas peldētāja Petra Tīmere. Rita šajās disciplīnās ieguva otrās vietas. Tīmeres rezultāts 800 m bija jauns Eiropas rekords. Dažus mēnešus vēlāk Petra Tīmere ar jauniem pasaules rekordiem uzvarēja 1976. gada olimpiskajās spēlēs, bet pēc tam viņas zvaigzne tikpat ātri, cik bija uzlēkusi, norietēja. Austrālijas peldētājām Monreālā neveicās, un viņas palika bez medaļām.
Citā distancē
1977. gada Austrālijas meistarsacīkstes Hobartā, Tasmanijā, kļuva par Ritas Saivas pēdējo startu lielajās sacīkstēs. Ar samērā palēnu peldējumu (9:11,40) viņa tomēr ieguva 3. vietu 800 metros, kā arī palīdzēja JDV komandai izcīnīt bronzas medaļas 4×100 m stafetē.
Septiņdesmito gadu vidū bija ļoti grūti apvienot mācības ar peldēšanu. Skola bija jāpabeidz labi, lai varētu turpināt mācības universitātē. Nebija iespējams atlicināt laiku nopietniem treniņiem. Pēc pēdējās sezonas lielajos ūdeņos Rita izvēlējās universitāti un dažus gadus vēlāk ieguva bakalaura grādu matemātikā.
1973. gadā un 1974. gadā Ritu atzina par Jaundienvidvelsas latviešu labāko sportisti. 1974. gada aptaujā Ritu – aiz ātrslidotājas Silvijas Burkas – izraudzījās par otro labāko trimdas latviešu sportisti, bet 1975. gadā – par labāko sportisti. Viņa apbalvota ar trimdas sporta Lielo nozīmi. Tādu saņēmuši vēl tikai četri citi peldētāji: Valda Freivalde (Zviedrijā), Jānis un Ilze Konrādi (Austrālijā) un Augusts Grasis (ASV) – galvenokārt gan kā sporta darbinieks.
Rita Saiva mācījās Sidnejas Latviešu biedrības sestdienas pamatskolā un ģimnāzijā, austrāliešu ģimnāzijā kā vienu pēdējā gada priekšmetu izvēlējās latviešu valodu. Atrada laiku arī tautas dejām.
Ar Latvijas pasi kabatā
Lai iepazītos ar Latvijas peldētāju sasniegumiem, abonējām Rīgā iznākošo laikrakstu Sports. Laikrakstā dažas reizes tika pieminēti arī Ritas sasniegumi peldēšanā, neminot gan viņas tautību. Tikai vēlāk, apstākļiem mainoties, 1989. gada 20. februārī Sporta toreizējais redaktors Andrejs Kauss varēja „atklāt” Ritas tautību televīzijas raidījumā, parādot viņu kopā ar treneri Everesi un kāzu uzņēmumus, kuros Ritas vecvecāki redzami kopā ar soļotāju Jāni Daliņu un viņa kundzi.
Austrālijas peldēšanas aprindās Ritas tautība gan bija labi zināma: viņas vecāki nāk no Latvijas, tāpat kā Konrādi.
Caur paziņām uzzinājām – kāds jauns Latvijas peldētājs Aldis Cīrulis vēlētos ar Ritu sarakstīties. Protams, ka nekādu iebildumu nebija, un tā abi apmainījās ar vairākām vēstulēm. Aldis Cīrulis tajā laikā bija viens no labākajiem 200 m brīvā stila peldētājiem. 1978. gada ziemā Latvijas apmeklējuma laikā Rita sastapās ar Aldi Cīruli. Saprotamu iemeslu dēļ piedalīšanās kādā Latvijas peldētāju treniņā nebija iespējama, bet divi vien ar Aldi viņi tomēr varēja savus stilus nodemonstrēt Daugavas peldbaseinā. Aldis Cīrulis tagad ir Latvijas Olimpiskās vienības ārsts. Tā kā peldkostīmi, peldcepures, un brilles tajā laikā bija deficīta preces, tad ar dažām šīm mantām varējām iepriecināt izcilo Ritas vecuma peldētāju Intu Jēkabsoni.
Uzzinājām arī, ka Melburnas olimpisko spēļu čempiones šķēpa mešanā Ineses Jaunzemes meita Andra bijusi lieliska peldētāja (jau 1969. gadā izcīnījusi republikas čempiones titulus 200 m un 400 m kompleksajos peldējumos). Kad 2002. gadā Rita ar Latvijas pasi kabatā atkal apmeklēja Latviju, satiekoties ar Andru, abas varēja pārrunāt savas peldētāju gaitas.
Ritas Saivas personiskie rekordi:
Brīvajā stilā
100 m – 1:00,3
200 m – 2:07,2
400 m – 4:20,3
800 m – 9:01,94
1500 m – 17:43,5
Brasā
100 m – 1:22,0
200 m – 2:55,9
Uz muguras
100 m – 1:15,0
200 m – 2:39,5
Kompleksajā peldējumā
200 m – 2:32,4
400 m – 5:12,9
Vēl pēc 34 gadiem Ritas rezultāti 400 m, 800 m un 1500 m brīvajā stilā ir labāki par pašreizējiem Latvijas peldēšanas rekordiem.
Rita Saiva piedalījusies aptuveni 400 sacīkstēs. 1974. gadā Rita ieguvusi 211 dažādas balvas, to skaitā 114 medaļas. Dažas no tām glabājas arī Sporta muzejā Rīgā.
Guntars SAIVA, Sidnejā
Šis materiāls ir sagatavots izmantojot vietnēs www.sporto.lv 17.12.2009. Nr. 200/201 un www.laikraksts.com 27.07.2012. Nr.212 publicētos rakstus. Foto no Guntara Saivas arhīva.