Swimmer’s portrait Uvis Kalnins

Uvis Kalnins is a swimmer, Latvian champion and multiple record holder, and participant of two Olympic Games – London 2012 and Rio 2016. In interview athlete tells us about how he started swimming, how it is going right now, about motivation and future plans. Watch and get to know, which, in Uvis opinion, is the best Latvian swimmer, how is it to swim next to stars like Michael Phelps, Ryan Lochte, and take a look at Uvis tattoo – Olympic rings!

Swimmer’s portrait Janis Saltans

Janis Saltans is swimmer, champion of Latvia and Latvia’s record holder in backstroke. 2 years ago (2016) Saltans was disqualified because of doping use. Athlete in interview reveals that he hasn’t received any information about whether he has disqualification for 2 years or 4.
In interview athlete tells about his sports career, first experience in international competition. He reveals facts about his doping case and shares his opinion about situation in Latvia’ s swimming and what needs to be changed.

Swimmer’s portrait Alona Ribakova

Swimmer’s portrait Alona Ribakova is latvian breaststroke swimmer. Many Latvia’s record holder and participant of the Olympic Games in Rio 2016.

In interview Alona shares her memories about Rio Olympics, talks about advantages and disadvantages after swimmer’s career.

Watch and get to know Alona’s opinion about swimming situation in Latvia, best latvian swimmer, and why swimmer’s career ends so early (at small age) in Latvia.

Swimmer’s portrait Girts Feldbergs

Current Latvia’ s record holder, participant in LEN European Swimming Chanpionship, FINA World Swimming Chanpionship
and World University Games.

In interview athlete reveals his future plans, abilities to train and study in Riga Technical University at the same time.
Also Girts shares his opinion about harsh reality, when you train professionally, but stay in amateur’s status, and about
swimming sport’s current situation in Latvia.

Eat Right and Swim Faster

Nutritional Guide is courtesy of Abby Knox

Getting your nutrition right is key for athletic success. The right meal and snack choices every day will significantly improve your performance in training and competition. You will be able to train harder for longer, recover quicker between swim practices and, most importantly, race faster at swim meets. Not only that, but you will stay healthier throughout the season, which means fewer training days and competitions missed through sickness.

Carbohydrates are the essential fuel for high performance athletes

As an athlete, carbohydrate is your body’s preferred fuel, especially for high intensity swimming. Eating carbohydrate foods at regular intervals throughout the day will top up your muscle fuel and allow you to push yourself harder in training. All of your meals and snacks should be based on carbohydrate foods. However, not all carbohydrate foods are created equal. The quality of your carbs counts! Good quality carbohydrates will energize you, promote good health and help you perform at your best. Good carbohydrate choices are whole grain breads, whole grain breakfast cereals, oats, pasta, brown rice, quinoa, baked potatoes, sweet potatoes, sweetcorn, chick peas, beans, lentils and fresh fruits.

Protein is essential for muscle repair and growth.

Your body also needs a regular intake of protein for ongoing muscle repair and growth. It is not necessary to consume high amounts of protein as any excess protein will not turn into more muscle, but will be burned as fuel or stored as fat. Each of your meals should include a moderate serving of lean protein, the size and thickness of the palm of your hand or one-quarter of your plate. For snacks, include some protein with your carbohydrate food. Convenient, easy protein sources for snacks are milk, cheese, yogurt, boiled eggs and nuts.

Ēd pareizi un peldi ātrāk

Pre-Training Nutrition

Your pre-training meal or snack depends on how much time you have before your training begins, what foods you tolerate and your personal preference. Your meal or snack should always contain mainly carbohydrate to top up your muscle fuel which will allow you to push yourself harder and get the most out of your training session.

The more time you have before training, the more protein you can include in your snack. Some good pre-training meals and snacks include:

2 hours before training: Toast and boiled eggs, or a sandwich with ham or chicken, or a baked potato with cheese and beans, or a rice bowl with lean meat and veggies.

1 hour before training: whole-grain cereal and milk, or granola and low-fat yogurt, or toast with a small amount of peanut butter and jelly or a homemade smoothie made with fruit and yogurt.

30 mins before practice as you don’t have much time to digest your food, choose a light carbohydrate snack such as a banana, or a granola bar, or a bagel, or raisin bread.

Always include a drink with your pre-training snack so that you start practice hydrated.

A good pre-training snack will not only increase your energy levels but will increase your concentration and desire to work hard, which will make your coach very happy!

Post Training Nutrition

Eating as soon as possible after training (especially during the first 30 minutes) is the key to starting your body’s recovery process. Missing this prime recovery window will reduce your ability to optimally refuel and repair your muscles. This is especially important if you have two training sessions in one day.

Aim to eat a quick snack within 30-minutes of finishing training. The snack should contain mostly carbohydrate (40-80g) with some protein (10-20g). The snack should be low in fat to speed up digestion which refuels your muscles quickly. You should also include some fluid with your snack. Low-fat flavoured milks (like chocolate milk) and smoothies made with low-fat milk or yogurt are great, convenient options. They check all the boxes for your carbohydrate, protein and fluid needs! Some other good post training snack options include:

Granola Bar and cup of low fat Greek yogurt
Peanut butter and jelly sandwich
Honey sandwich and 2 boiled eggs.
Low fat cheese and crackers plus fruit
Sports Recovery bar (check the amounts of carbohydrate and protein on the wrapper)
Remember, eating a pre and post training snack will help you to train harder and recover quicker so you can train hard again the next day. Being able to consistently train hard will mean you will gain more benefit from your training and swim faster at meets!


About Abby Knox, author of Eat Right Swim Faster.

Abby Knox

She is a registered dietitian, accredited sports nutritionist, swim coach, masters’ swimmer and mother of three competitive swimmers. Her passion is helping swimmers, coaches and parents know what to eat and when to eat for maximum swimming performance. “Eat Right, Swim Faster” is a practical, easy to read guide on sports nutrition specifically for competitive swimming. Eat Right, Swim Faster is available from Amazon (see the link above) and all good on-line bookstores.

Abby has worked as a nutrition professional for 23 years. She started her career in clinical dietetics, specializing in paediatrics and gastroenterology. In 2003, Abby moved to New Zealand with her family and was drawn to a career in sport. She obtained a postgraduate certificate in advanced sports nutrition from Otago University and began helping athletes improve their sporting performance through good nutrition.

Abby moved to Canada in 2008 and became involved with the Foothills Stingrays Swim Club (FSSC) as a parent to three competitive swimmers and a nutrition resource for the club. She also provided sports nutrition education to various individuals and sports clubs in and around Calgary. In 2014, Abby became a coach with FSSC and continued her nutrition career by writing a book on the subject. She published ‘Eat Right, Swim Faster’ in March 2017.

Abby’s educational background, professional experience and life skills have given her a unique insight into the nutritional needs for successful competitive swimming. She uses all this experience to provide an informative nutrition seminar to help athletes make the right food and drink choices at the right times. The seminar is presented in a simple, interactive style to help athletes use nutrition to maximize their health and swimming performance.

Source: https://swimswam.com/eat-right-swim-faster-nutritional-guide/

Kā uzveikt stresu pirms starta

Kā uzveikt stresu pirms starta

Daudzi sportisti saskaras ar stresu pirms sacensībām un starta, bieži vien to skaidrojot šādi:

“Es spēju ļoti labi peldēt treniņos, bet, tiklīdz nokļūstu sacensībās, pirms starta es kļūstu nervozs, trauksmains un nemiera pilns. Tas negatīvi ietekmē manu spēju peldēt, es gandrīz vai kļūstu par pilnīgi citu cilvēku.”

Pirms noskaidrojam, kā mazināt stresu pirms starta, svarīgi ir uzzināt par to, no kurienes īsti nāk nervozitāte?

Kā uzveikt stresu pirms starta

Nervozitāte nav vienkārši kāds mistisks, negatīvs spēks. Tā nāk no kāda noteikta avota. Piemēram, ja tev treniņā ir jānopeld noteikta distance, vai tu esi nervozs? Visticamāk, ka ne. Taču sacensībās pēkšņi tu esi nervozs. Pat tad, kad tu zini, ka tā ir tāda pati distance, kā treniņos esi peldējis daudz reižu. Kas atšķiras treniņos un sacensībās, ja distance ir tāda pati?

Tas ir diezgan vienkārši izskaidrojams – sacensībās vissvarīgākais ir rezultāts. Un, tiklīdz tu nevari būt 100% drošs par to, kāds būs rezultāts, tu zemapziņā sāc baidīties par to, ka nesasniegsi vēlamo rezultātu. Iespējamība nesasniegt vēlamo rezultātu izraisa baiļu un šaubu sajūtu, un tieši šī sajūta izraisa stresu, nedrošību un nervozitāti.

Iedomājies, ja tev būtu kristāla bumba, kurā tu varētu redzēt, ka tavs starts būs veiksmīgs. Un tā būtu 100% patiesība. Vai arī tad tu justos nervozs? Droši vien, ka ne, tāpēc ka tu būtu simtprocentīgi pārliecināts par to, kāds būs rezultāts. Šī pārliecinātība izdzēstu visu nedrošību, stresu un nervozitāti. Tomēr, kā zināms, šādas kristāla bumbas neeksistē, un neviens nekad nevar garantēt noteiktu rezultātu. Bet tu tik un tā vari samazināt bailes, psiholoģiski strādājot ar sevi.

1. Neuztraucies tik ļoti par rezultātu

Jo mazāk tevi interesē rezultāti, jo vieglāk tos ir sasniegt. Jo mazāk tu koncentrējies uz iznākumu, jo labāks tas būs. Atceries, ka tu esi nervozs pirms sacensībām tāpēc, ka baidies no neveiksmes. Atgādinot sev prātā, ka tev nemaz tik ļoti neinteresē iznākums, tu neveido prātā vīziju par to, ka tev obligāti kaut kas jāsasniedz, līdz ar to neveidojas bailes. Tiklīdz tu vairs nebaidies, starts pielīdzinās treniņam, tu spēj peldēt daudz brīvāk, bez lieka psiholoģiskā smaguma.

Izlasot šo, iespējams tev rodas jautājums: “Ja es neuztrauktos par savu rezultātu un tas man būtu vienaldzīgs, tad kādēļ vispār censties un smagi strādāt treniņos?” Tas ir labs jautājums, kas noved pie nākamā punkta:

2. Mazas ekspektācijas + augsti standarti

Nesagaidi no rezultātiem neko. Nedomā par tiem. Atonijs Ervins (Anthony Ervin), kas 35 gadu vecumā 50m sprintā ieguva Olimpisko zeltu Rio 2016. gadā, teicis: “Gaidīt kaut ko no rezultātiem ir bezjēdzīgi. Tas var strādāt tikai pret tevi”. Tu nesagaidi no sevis noteiktu rezultātu. Tā vietā tu uzstādi augstus standartus – % atdevi visā, ko tu dari gan fiziski, gan garīgi. Tu centies peldēt pēc iespējas labāk. Tava motivācija ir nevis rezultāts, bet gan lepnums par savu darbību kvalitāti. Apvienojot mazas ekspektācijas un augstus standartus savos sniegumos, tu izveido ideālu kombināciju maksimālai atdevei bez stresa un spriedzes.

Kā uzveikt stresu pirms starta

3. Vienkāršo jebkuru notikumu

Tu taisies startēt savās lielākajās sezonas sacensībās. Tomēr prātā tu uztver tās tieši tāpat kā jebkuras citas sacensības. Tu taisies darīt to, ko esi darījis vairākas reizes pirms tam. Tu zini, kā to darīt un tev labi izdodas. Tu neļauj lieliem notikumiem likt par sevi domāt citādāk. Tu ignorē to, cik šis notikums ir grandiozs. Priekš tevis tā ir tā pati distance, tu zini un proti to veikt.

Lai kur tu arī peldētu, svarīgi ir atcerēties, ka tas ir tāds pats baseins ar ūdeni un celiņiem, kādos tu jau esi peldējis simtiem reižu. Tāds pats baseins, distance, fiziskas kustības, kādas tu jau pazīsti.

Lielākā problēma daudziem peldētājiem ir pārlieku liels fokuss uz pašu sacensību vārdu un rangu, kas noved pie tām pašām bailēm par iznākumu. Centies atcerēties, ka tehniski nekas nav citādāks. Tu dari to, ko proti vislabāk un esi darījis daudz reižu iepriekš.

4. Ignorē konkurentus

Labākā lieta peldēšanā ir tā, ka starta laikā taviem konkurentiem nav nekādas iespējas tev traucēt. Viņi nevar iepeldēt tavā celiņā un bloķēt vai grūstīt tevi. Tu atrodies viens savā celiņā, tev ir sava zona. Vienalga, kas ir tavi konkurenti, cik labi vai slikti tie ir, vai tu pārspēsi viņus vai ne, tu viņus ignorē, jo tu zini, ka nekādi nespēj kontrolēt viņu sniegumu, tāpat kā viņi tavējo.

Centies pilnībā fokusēties uz sevi un savu startu, un tu sasniegsi vislabāko rezultātu, kādu spēj. Ja tu pārspēsi savus konkurentus – ideāli. Ja ne, tad tu varēsi justies priecīgs par to, ka darīji visu, kas bija tavos spēkos.

Kā uzveikt stresu pirms starta

Pirms sacensību rutīna, lai samazinātu nervozitāti

1. Solis – Izpildi 5 dziļās ieelpas – izelpas. Ieelpo lēnām 5 sekundes caur degunu, tad lēnām izelpo 5 sekundes caur muti. Pievērs uzmanību elpai. Izpildi šo 2-3 reizes, līdz jūties mierīgāks.
2. Solis – Atkārto pie sevis frāzes, kas liek tev justies pašpārliecinātam. Bet dari to ar jūtām un emocijām, lai spētu tās sajust. Piemēram, “Es zinu, ka esmu spējīgs uz labu sniegumu. Es esmu stiprs un nekas mani nebiedē. Es spēju pārvarēt jebkuru šķērsli, ar ko saskaros.”
3. Solis – Kamēr atkāro pie sevis frāzes, smaidi. Atļauj sev smaidīt, smieties, atslābināties un izbaudīt mirkli.
4. Solis – Skaties priekšā uz savu celiņu. Neskaties uz saviem konkurentiem vai skatītājiem. Koncentrē savas domas un psiholoģiski izveido savu zonu sev apkārt. Pirms paša starta centies izslēgt savas smadzenes. Centies domāt tik maz, cik iespējams starta laikā. Ļauj savam ķermenim strādāt pašam par sevi – tas zina, kas darāms.

Will Jonathan, 16.01.2018.

Pašpārliecinātība. Un kā to attīstīt.

Pašpārliecinātība. Un kā to attīstīt.

Starp cilvēka prātu, ķermeni un fiziskajām kustībām pastāv ļoti liela vienotība. Šie 3 elementi ir saistīti viens ar otru un darbojas kopā. Mēs to varam novērot ikdienā, jo cilvēka ķermeņa valoda runā pati par sevi. Pavērojot cilvēka gaitu, stāju, izturēšanos, ir skaidrs, vai viņš ir pašpārliecināts vai ne.
Sportists bez pašpārliecinātības un ticības sev ir tikai tukša čaula. Šaubas un nedrošība atspoguļojas arī ķermeņa valodā un ietekmē jebkuru aspektu dzīvē, it īpaši sniegumus un rezultātus sportā. Pašpārliecinātība un ticība sev sportistam ir vajadzīga tieši tāpat kā degviela automobilim – bez tās pat nevar izkustēties no vietas. Bez pašpārliecinātības sportists nevar sasniegt vislabāko.
Pašpārliecinātība nenozīmē būt augstprātīgam un uzskatīt sevi par visgudrāko un labāko. Pašpārliecinātība nozīmē, ka tu esi spējīgs uz uzvarām vairāk, nekā zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tev ir pozitīvs paštēls. Tas nozīmē uzmundrināt sevi tā vietā, lai noniecinātu un vainotu visās nelaimēs. Redzēt un iztēloties to, ko tu vēlies sasniegt, nevis to, no kā tu baidies. Un vairāk par visu – tas nozīmē – ticēt sev un savām spējām, neatkarīgi no tā, ko domā apkārtējie.

Ryan Murphy by Mike Lewis
Ir ļoti daudz saiknes starp prātu, ķermeni un mūsu fiziskajām darbībām, kurās viss ir savstarpēji saistīts. Foto via Mike Lewis/Ola Vista Photography

Vislabākā ziņa par pašpārliecinātību ir tā, ka to var izveidot, attīstīt un bagātināt. Pašpārliecinātība ir prasme. Tas nav nekas tāds, ar ko cilvēks piedzimst, nedz arī kaut kas tāds, kas tiek iedots vai piešķirts. Tā ir prasme, kuru var iemācīties, trenēt, un apgūt, gluži tāpat kā jebkuru citu prasmi.

Cilvēkam var piemist ārēja un iekšējā pašpārliecinātība.

Ārējā pašpārliecinātība nozīmē, ka cilvēks kļūst pašpārliecināts galvenokārt no ārējiem resursiem, piemēram:

Rezultāti – labākie uzstādītie laiki, nopelnītie punkti
Atalgojumi – medaļas, trofejas, balvas
Statuss – līmenis, ko esi sasniedzis savā sporta veidā
Uzslavas – saņemtie komplimenti un atzinība
Salīdzinājumi – sevis salīdzināšana ar citiem

Pašpārliecinātības gūšana no šiem avotiem nav slikta, bet tā var būt kā bīstamas lamatas, jo ārējie resursi vienmēr ir īslaicīgi, mainīgi un pārejoši. Ja izvērtē katru no šiem avotiem, tad var viegli pamanīt, ka balstīti uz apstākļiem un, visbūtiskākais, tu tos nevari kontrolēt.

Ja tu balsties vienīgi uz rezultātiem, apbalvojumiem, statusu, uzslavām un salīdzinājumiem, tad kas notiks ar pašpārliecinātību tad, kad rezultāti pasliktināsies un cilvēki sāks tevi kritizēt? Neapšaubāmi pašpārliecinātība pazudīs.

Tas, kas ir vajadzīgs katram sportistam, ir iekšējā pašpārliecinātība. Kad tā nāk no tevis paša, nevis no apkārtējiem apstākļiem. Piemēram:

Domas – ko tu domā ikdienā un kā iekšēji runā ar sevi
Paštēls – kā tu redzi sevi kā sportistu
Vērtības – Principi un ideāli, kuriem tu tici
Pašvērtība – mīlestība un cieņa pret sevi un savu ķermeni
Izaugsme – progress un uzlabojumi, ko tu veic savā sporta karjerā


Pastāv uzskats, ka, ja tu melo sev pietiekami ilgi, tu sāc tam noticēt. Tas strādā, tāpēc ka, jo tu vairāk saki sev kaut ko, jo vairāk tavas smadzenes to uztver kā patiesību. Tu vari būt labākais peldētājs savā komandā, bet ja tu konstanti atgādini sev, ka neesi pietiekami labs un nekad vairs nebūsi tik labs, tavas smadzenes uzsūc šīs domas un sāk uztvert to kā taisnību. Kā iepriekš noskaidrojām, ka smadzenes un domas ietekmē arī fiziskās kustības, un tas uzreiz atspoguļojas tavos rezultātos.
Tas strādā arī pretēji. Tu vari būt viduvējs un nestāvēt ne tuvu labākajiem peldētājiem, bet, ja tu pastāvīgi saki sev, ka esi pietiekami labs un nebaidies no neveiksmēm, tad tu esi spējīgs pārkāpt jebkurus šķēršļus un uzstādīt veiksmīgus rezultātus.


Kā sportistam, peldētājam, vienalga, vai tu to apzinies vai ne, tev prātā ir izveidojies paštēls par sevi un to, ko tu domā, kas tu esi. Tu redzi sevi kādā noteiktā veidā. Paštēls ir izveidojies apkārtējās vides un pieredzes ietekmē. Pozitīvas pieredzes rezultātā paštēls ir uzlabojies, un pretēji – negatīvas pieredzes rezultātā – pasliktinājies.
Lai attīstītu iekšējo pašpārliecinātību, tev ir jārada sevī labs paštēls. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir vizualizējot lietas un procesus savā prātā tieši tā, kā tu vēlētos, lai viss notiek. Katru dienu atvēli laika periodu, vizualizējot sevi kā tādu peldētāju, kāds tu vēlētos būt, nevis tādu, kāds tu tagad esi. Iztēlojies sevi, savu ķermeni pašpārliecinātu, stipru un veiksmīgu.
Vērtības. Vērtības ir principi, īpašības un ideāli, kurus tu uzskati par svarīgiem, un personīgi vērtīgiem. Mūsu kā cilvēku lēmumi, rīcība un uzvedība ir ļoti cieši saistīti ar vērtībām, kurām ticam. Daži vērtību piemēri: pūles, saistības, cēlums, pieticība, respekts, godīgums un optimisms. Ja viena no tavām vērtībām ir pūles, tad tu vienmēr pūlēsies un centīsies panākt labāko sportā. Ja tava vērtība ir optimisms, tad vienmēr redzēsi lietas gaišākās nokrāsās. Identificējot savas vērtības, tu attīsti pašpārliecinātību, jo zini, ka, lai kas arī notiktu, tu esi labs cilvēks, kas tic saviem mērķiem un vēlas tos piepildīt.


Lai attīstītu pašpārliecinātību, ir jāiemācās mīlēt sevi un to, kas tu esi. Tev ir jāsasniedz brīdis, kad tu esi mierā ar to, kas un kāds esi, kas tev pieder un ka tev piemīt vērtība pašam par sevi – kā cilvēciskai būtnei. Zināt savu vērtību nozīmē saprast, ka tu esi cilvēks ar saviem plusiem un mīnusiem, tomēr tu cieni un mīli sevi, savu ķermeni un dzīvi. Jo vairāk tu sevi iepazīsti un attīsti pašvērtību, jo vairāk tu sev sāc patikt kā persona, līdz ar to tu vari būt apmierināts ar to, kas esi.


Sportā, tāpat kā sabiedrībā, lielākais fokuss tiek likts uz veiksmīgākiem rezultātiem, nevis uz izaugsmi un attīstību. Protams, rezultāti ir būtiski, tomēr jāsaprot, ka bez izaugsmes un attīstības nav veiksmīgu rezultātu. Kad tu pirmo reizi kaut ko mēģini, tev nesanāk tik labi, tādēļ tu mēģini atkal un atkal, līdz tev sāk izdoties. Ja tu koncentrējies uz izaugsmi, tu pamani sev kļūstam par labāku, stiprāku un veiksmīgāku. Tu jūties labāk un pašpārliecinātāk.

Tavā sportista karjerā, tāpat kā dzīvē, būs jāpiedzīvo gan veiksmes, gan neveiksmes, gan uzvaras, gan zaudējumi. Taču, neskatoties uz to, ja tu fokusējies uz to, ko dari, tu attīsties, pilnveidojies un audz. Katrā nākamajā pagrieziena punktā tu pamani, ka tas, pie kā esi smagi strādājis, atmaksājas. Ir ļoti svarīgi apzināties savu attīstību un priecāties par katru mazo ikdienas uzvaru un panākumu.

Tādēļ katru dienu izmanto savu iekšējo balsi, lai runātu ar sevi pašpārliecināti. Iztēlojies to, kāds tu vēlies būt un vizualizē šo paštēlu. Saisti savas vērtības ar darbībām, lai tu vari justies labi par izdarīto. Mīli un cieni sevi kā personu, ieskaitot savas nepilnības un trūkumus. Un vairāk par visu atļauj sev priecāties par savu izaugsmi. Katru reizi, kad iemācies ko jaunu, izpildi kādu uzdevumu, jūties labi par to un tici, ka esi spējīgs darīt vēl vairāk un vēl labāk. Dzīvo ar prieku un tu būsi pašpārliecināts vienmēr. Tu attīstīsi pašpārliecinātību, kas ir paliekoša ne tikai sportista karjerā, bet arī dzīvē.

Will Jonathan, swimswam.com.
https://swimswam.com/developing-internal-confidence/, skat. 08.01.2018.

Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem

Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem

Prāts ir tavs visspēcīgākais ierocis un lielākā vērtība, kas tev kā peldētājam piemīt. Vairums sportistu nepievērš prāta nostādīšanai un trenēšanai tik daudz uzmanības, domājot, ka tikai spēcīga fiziskā forma sniegs vislabākos rezultātus. Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēkam var būt vislielākais talants, teicamas prasmes, izcila peldēšanas tehnika, un tomēr bez pareizas prāta nostādnes šīs labās iezīmes nenesīs vislabākos rezultātus.
Lai arī ikdienā reizēm nākas dzirdēt jēdzienu “muskuļu atmiņa”, kas liek domāt, ka muskuļi izpilda kustības paši no sevis, patiesībā tā nav. Muskuļiem nepiemīt nekāda spēja domāt. Jebkura fiziska darbība baseinā ir vispirms dzimusi prātā, tādēļ tieši no tavas domāšanas kvalitātes ir atkarīgs arī tavs fiziskais veikums kā peldētājam. Nepārliecināts prāts radīs nepārliecinātu īrienu. Nemotivēts prāts radīs nemotivētus spērienus. Un negatīvs prāts radīs neko citu, kā tikai negatīvu sniegumu un rezultātus.
Patiesībā fiziskā forma nav galvenā, kas atšķir eliti, labus sportistus un sliktus. Kad sportists sasniedz noteiktu līmeni, viņam ir gan talants, gan prasmes, gan pareiza tehnika un spējas. Svarīgākais, kas atšķir atlētus un to rezultātus, ir tieši mentālais aspekts: kā sportists mentāli nostāda sevi sacensībās, kā tiek galā ar apkārtējo spiedienu, kā atbild izaicinājumiem un visbeidzot, kā reaģē uz saviem rezultātiem un pieredzi.

Peldi ar prātu

Lai pareizi nostādītu prātu un sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, sporta mentālais treneris Vils Džonatans (Will Jonathan) no Floridas piedāvā 10 svarīgākos pamatprincipus, ko piekopt treniņos un sacensībās:

1. Peldi tā, lai tev būtu labas sacensības, nevis, lai izvairītos no sliktām.

Censties peldēt labi tikai tāpēc, lai izvairītos no sliktiem rezultātiem, tas nozīmē peldēt ar baiļu sajūtu prātā. Taču peldēt, lai būtu labas sacensības un sasniegtu rezultātus nozīmē peldēt ar pašpārliecinātību. Jo padomājot par to, cik daudz esi trenējies pirms sacensībām, tev ir lielāka iespēja nopeldēt labi, nevis slikti. Un tomēr, lielāka daļa peldētāju neapzinoties izvēlas domāt par sliktāko iespējamo scenāriju.

Peldi ar prātu

Ja tu domā par peldēšanu negatīvi, ir daudz lielāka iespēja panākt negatīvus rezultātus. Un tāpat ir arī tad, ja tu domā par peldēšanu pozitīvi. Jo vairāk tu koncentrējies uz konkrētu domu, jo lielāka iespēja to panākt dzīvē. Tāpēc labāk fokusējies uz to, ka tev būs labas sacensības, un neļauj bailēm vai ne pārliecinātībai ņemt virsroku pār sevi.

2. Centies mazāk uztraukties par rezultātiem un tā vietā koncentrējies uz pašu procesu.

Par daudz koncentrējoties uz rezultātiem un ieskaidrojot sev, ka tie ir vissvarīgākie tavā dzīvē, tu attīsti emocionālu atkarību no rezultātiem sevī, radot sev mentālu spiedienu, nervozitāti un spriedzi.
Atceries, ka nav nekādas vajadzības uztraukties par saviem rezultātiem, kamēr neesi veicis distanci. Rezultāti eksistē tikai nākotnē un tie ir atkarīgi tikai no uzdevuma izpildes. Un labākais veids, kā veiksmīgi nopeldēt distanci, ir koncentrēties uz sniegumu un tehniku.

Peldi ar prātu

3. Neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu. Izmanto mentālo reset pogu.

Izplatīta sportistu kļūda ir paturēt prātā savus iepriekšējo sacensību rezultātus un domāt par tiem pirms nākamajām sacensībām. Ja iepriekšējo sacensību rezultāti ir bijuši labi, tad sportisti bieži iet uz starta pārāk pārliecināti vai pat augstprātīgi, vai tieši otrādi – baidoties no tā, ka šajās sacensībās neuzrādīs tik labus rezultātus. Taču, ja iepriekšējais rezultāts ir bijis slikts, tad visticamāk sportistam liksies, kad arī šajās sacensībās ir lielāka iespēja piedzīvot neveiksmi.
Profesionāli peldētāji izmanto savu “reset” pogu mentālajā apziņā. Vienalga, vai iepriekšējie rezultāti ir bijuši slikti vai labi. Tas neietekmē pašreizējo sacensību sniegumu. Un kad distance ir nopeldēta, sportisti fokusējas uz pašreizējo momentu, nevis prātā apsver un izvērtē rezultātus. Citiem vārdiem sakot, viņi neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu.

4. Iemīli dienas izaicinājumus un šķēršļus.

Lai kļūtu par elites līmeņa peldētāju, svarīgi ir iemīlēt un cienīt savus ikdienas šķēršļus un izaicinājumus. Jo grūtāk paliek, jo labāks paliec tu. Tu nenoniecini citus, vai tieši otrādi, neslavē viņus par daudz. Jūs visi esat vienlīdzīgi un tu cīnies, lai sasniegtu savu iespējami labāko rezultātu. Sāc iemīlēt grūtības un priecāties par to, ka paliec labāks un stiprāks.

5. Vizualizē katru startu.

Pirms starta iedomājies savu ideālo starta stāju, iedomājies, kā tu peldi, ka tev viss sanāk perfekti. Vizualizējot startu, tu sniedz smadzenēm informāciju par to, kā tu gribētu nopeldēt. Vizualizējot tu saki savām smadzenēm: šis ir tā, kā es vēlos, lai viss būtu. Un, kā iepriekš noskaidrojām, smadzenes ir tās, kas kontrolē muskuļu un ķermeņa kustības.

6. Tici sev.

Pastāv ļoti cieša saikne starp mūsu ķermeni, prātu un fiziskām kustībām. Piemēram, vērojot cilvēkus, ir viegli pateikt, kurš ir pašpārliecināts, un kurš ne. Tāpēc, ka to pasaka cilvēka ķermeņa valoda. Pašpārliecināta cilvēka gaita ir citādāka, nekā cilvēkam, kam ir zems pašvērtējums. Un to mēs uzreiz redzam. Tieši tāpat peldētājs bez pašpārliecinātības neko daudz sasniegt nespēj. Nekad nešaubies par sevi. Vienmēr tici saviem spēkiem.

Peldi ar prātu

7. Izbaudi to, ko mīli.

Lietas vienmēr notiek dabīgāk un vieglāk, kad tu tās izbaudi. It īpaši ja tas ir tavs hobijs vai dzīvesveids. Nedomā tik daudz par peldēšanas biznesa pusi, ko iegūsi vai zaudēsi un cik izdevīgi tas tev ir, bet gan vienkārši izbaudi to, ko dari.

8. Esi sev labākais draugs un atbalstītājs.

Ja tavs komandas biedrs izdarītu kļūdu vai parādītu nepārliecinošu sniegumu sacensībās, ko tu darītu? Tu būtu dusmīgs un vainotu viņu pie jūsu komandas zaudējuma, vai tieši otrādi, atbalstītu viņu un iedvesmotu nepadoties? Svarīgi ir ne tikai tas, kā tu attiecies pret komandas biedriem un draugiem, bet arī pats pret sevi.
Daudzi sportisti attīsta sevī šo kaitīgo ieradumu – pārlieku kritizēt un noniecināt sevi, ja viņu rezultāti ir slikti, jo citādāk izskatās, ka viņi ir pārāk vieglprātīgi. Nekas nevar būt tālāks no patiesības. Pārlieku kritizēt un psiholoģiski aizvainot sevi pēc katras kļūdas nebūt nenozīmē, ka tev rūp tas, ko tu dari. Tas patiesībā nozīmē pretējo. Ja tu pats sev esi svarīgs, tu tā nerīkotos, tieši tāpat kā nerīkotos pret savu draugu – komandas biedru, kurš pieļāvis kļūdu. Sliktos brīžos tavs labākais atbalstītājs un fans esi tu pats sev!

Peldi ar prātu

9. Uzticies

Pirms katrām sacensībām, tavs treneris noteikti būs formulējis stratēģiju, kā jāpeld šajās sacensībās, piemēram, sākot lēnāka tempā un pakāpeniski to palielināt (garākās distancēs) vai tieši otrādi – sākt visātrākajā tempā un mēģināt to noturēt pēc iespējas ilgāk (sprintā). Lai kāds arī šis plāns būtu, tev ir jātic tam. Tāpat kā tev ir jātic treniņiem, iesildīšanās vingrinājumiem, jātic treneriem un saviem komandas biedriem, un protams, pats svarīgākais, jātic pašam sev. Uzticies savai intuīcijai un sajūtām, neatstājot vietu šaubām.

10. Ļauj savam prātam tevi vadīt.

Cilvēka prāts ir veidots tā, ka tas vislabāk funkcionē zemapziņas līmenī. Kad smadzenes var pārņemt virsroku un darboties bez tavas ietekmes, tad tās strādā vislabāk. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus peldēšanā, viena no svarīgākajām lietām ir “izslēgt” savu prātu, nedomāt nekādas domas par nākotni vai pagātni, un ļaut smadzenēm pašām kontrolēt muskuļus un kustības.
Pārlieku liela domāšana var slikti ietekmēt tavu sniegumu. Bieži vien vislabākais veids ir peldēt ar mierīgu prātu, nedomājot par lietam, kas tajā brīdī nav svarīgas. Nedomā neko, vienkārši sajūti ūdeni, savu ķermeni un kustības. Esi tik fokusēts uz kustībām un pašreizējo mirkli, ka tev ir grūti atcerēties jebko citu, kas notika distances laikā.

Par Vilu Džonatanu (Will Jonathan)

Will Jonathan

Vils Džonatans ir sporta mentālais treneris no Floridas. Viņa klienti ir golfa, futbola, beisbola, cīņu un citu sporta veidu atlēti no PGA Tour, Web.com tour, Major League Baseball, the UFC, The Primera Liga, The Olympics, the NCAA. Tāpat Džonatans ir uzstājies ar vairākām runām un prezentācijām par mentālo aspektu sportista dzīvē. Viņš strādā arī par mentālo treneri Floridas Krasta universitātē un apmāca peldēšanas un niršanas komandas. Vairāk informācijas: www.willjonathan.com

Avots: https://swimswam.com/10-fundamentals-peak-swimming-mindset/ 27.11.2017.

Kopā ar olimpieti Rubļevsku dāvinām balvas

Kopā ar olimpieti Rubļevsku dāvinām balvas labākajiem Rīgas čempionāta peldētājiem

Atēnu Olimpisko spēļu sudraba medaļniece Jeļena Rubļevska un Latvijas Olimpiešu klubs kopā ar LATSWIMSHOP atbalstīs Latvijas peldēšanas federācijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotās Rīgas jauniešu meistarsacīkstes un Rīgas čempionātu peldēšanā un dāvinās divas vērtīgas balvas.
Balvas tiks pasniegtas absolūti labākajam peldētājam vai peldētājai š.g. 25.-26. novembrī pēc sacensību beigām – apbalvošanas ceremonijas laikā.

Jelena Rublevska un LATSWIMSHOP

Kas nepieciešams, uzsākot apmeklēt peldbaseinu?

Kas nepieciešams, uzsākot apmeklēt peldbaseinu?

Lielākajai daļai cilvēku peldsezona saistās ar karsto vasaras laiku, peldēšanu ezeros un jūrā. Taču peldētājiem, sportistiem, vai cilvēkiem, kas apmeklē peldbaseinu, visbiežāk peldēšanas sezona sākas augustā vai septembrī un beidzas ar pēdējām sacensībām maija beigās vai jūnija sākumā. Tā kā lielākā daļa peldbaseinu veras vaļā rudens sākumā, aktuāla tēma jaunajiem peldēt gribētajiem – kas nepieciešams, lai apmeklētu peldbaseinu?

Visvienkāršākajā pamatkomplektā, lai uzsāktu savas treniņu vai atpūtas gaitas baseinā, iekļaujas peldbrilles, peldcepure, peldkostīms vai peldbikses, čības, dvielis, higiēnas piederumi un soma priekš visa iepriekš minētā. Gan peldbrilles, gan peldkostīmu, peldbikses, gan arī čības vienmēr pirms iegādes ir ieteicams pielaikot.

Lai arī šķiet, ka visas peldbrilles ir vienādas un peldkostīmi atšķiras vien izmēru ziņā, tā nav. Katrai sejas formai ir nepieciešams izvēlēties piemērotas peldbrilles un tām ir labi jāpieguļ, lai peldēšanas laikā nerastos diskomforts no ūdens, kas iekļūst caur spraugām. Arī peldkostīmi nav vienādi. Tie mēdz būt pat ļoti atšķirīgi ne vien krāsu, bet arī formu, piegriezumu, materiālu un citu īpašību ziņā. Galvenā atšķirība ir tieši piegriezumos kāju un muguras daļā. Šie piegriezumi var ļoti mainīt izjūtas un izskatu, lietojot peldkostīmu.

Arī vīriešu peldbikses atšķiras pēc līdzīgām pazīmēm. Ir pieejamas gan īsās jeb klasiskās, gan “trunks” stila, kam ir platāka maliņa nekā klasiskajām, gan arī “boxer” tipa un arī “jammer”, kas stiepjas pat līdz ceļiem. Tām ir arī atšķirīgi materiāli un krāsas, kas rada atšķirīgas sajūtas.

Tas, ko ir vērts ievērot, iegādājoties apģērbu peldēšanai, ir noturība pret hlora iedarbību. Jo biežāk paredzēts lietot peldbikses vai peldkostīmus, jo izturīgākam materiālam jābūt. Tāpat peldbrillēm ir jāatbilst izmantošanas mērķim, tās var būt paredzētas gan bērniem, gan fitnesa peldētājiem, gan sportistiem priekš sacensībām, gan arī triatlonistiem. Visām šīm brillēm ir atšķirīgas formas un izmēri, un katram ir jāatrod sev vispiemērotākās.

Līdzīgi pat peldcepurēm atšķiras materiāli un formas. Eksistē gan silikona un lateksa, gan auduma un neoprēna, un cita veida peldcepures. Arī starp šīm atšķiras peldcepuru blīvumi un izmēri, kā arī formas. Ja peldēšana ir paredzēta aktīva, ieteicams izmantot silikona peldcepures, jo tās ir gan izturīgas, gan arī nekļūst smagas un neļauj matiem nokļūt acīs.

Uzzināt vairāk un apskatīt peldēšanai paredzētos piederumus varat LatSwimShop interneta veikalā un veikalā Rīgā, kur sniegsim personisku konsultāciju un piemeklēsim Jums atbilstošāko.

SIA “LATSWIM” ir uzņēmums, kas nodarbojas ar peldēšanas un triatlona inventāra tirdzniecību. Veikala un interneta veikala sortimentā ir plašs peldēšanas inventāra klāsts. Pie mums sev nepieciešamo atradīs dažādu vecuma grupu, līmeņu, kā arī sportiskās sagatavotības peldētāji, kas nodarbojas vai sāk nodarboties ar šo sporta veidu.


Veikala adrese: Brīvības 121, Rīga, LV-1012

Tālrunis: 25622207