Uldis Tazāns no 11th FINA World Swimming Championships

Turcijas lielākajā pilsētā – Stambulā, Sinan Erdem arēnā, no 12. līdz 16.decembrim, norisinājās XI FINA pasaules čempionāts peldēšanā īsajā ūdenī (25m peldbaseinā), kur Latviju pārstāvēja trīs sportisti – Uldis Tazāns (PK Olimps), Aļona Ribakova un Nikolajs Maskaļenko (SK Delfīns) un komandas vadītājs – treneris Germans Jakubovskis.

Piedāvājam Ulda Tazāna iespaidus par debiju pasaules čempionātā. Katru dienu no Ulda saņēmām ziņas dienasgrāmatas formātā, kuras apkopojām vienā rakstā.

1. Diena…

Sākums Rīgas lidostā, kur Latvijas delegācija sapulcējās un devās uz lidmašīnu. Viss ritēja pēc plāna un notika tieši tā, kā tam vajadzēja būt – bez aizķeršanās! Lidojām ar Turkish Airlaines. Tā bija mana pirmā lidojuma reize ar šo aviokompāniju. Lidmašīna ērta un arī sēdvieta pie lodziņa.

Lidojuma laikā visiem deva ēst dienas piedāvājumu – diezgan garšīgi! Lidojums ilga apmēram 3 stundas. Ko es sadarīju? Protams, iecienītākā mūzika skanēja visu ceļu manā Ipod atskaņotajā. Bija arī laiks pārdomāt par gaidāmiem startiem Stambulā un citām lietām.

Nonācām Stambulas lidostā. Tur jau mūs sagaidīja organizatori, kas bija parūpējušies par ceļa nodrošināšanu no lidostas uz viesnīcu. Viesnīca laba (4 zvaigznes), kā arī viss nepieciešamais sportistiem! Istabiņas numuriņu dalīju ar Nikolaju Maskaļenko, neskatoties, ka esam konkurenti vienādās peldēšanas distancēs, esam draudzīgi un viens otru atbalstam, lai sasniegtu labākos rezultātus!

2. Diena…

Pirmā pilnā diena Stambulā. Viesnīcā valda patīkama atmosfēra, jo visur, kur vien skats vēršas – tur peldētāji no visas pasaules!

Devāmies apskatīt un iemēģināt pelbaseinu. Protams, pie viesnīcas transports nodrošināts, lai nokļūtu bez problēmām peldbaseinā. Pirmie iespaidi par baseinu – iespaidīgs, liels plašums, un lielās tribīnes vien jau rada iekšēju uztraukumu un prieku! Pa TV bija jau viss redzēts, bet pašam tur atrodoties ir pavisam citādāk, vienvārdsakot – fantastiski!
Tomēr ielecot baseinā nedaudz apmulsu, jo biju domājis, ka tas būs dziļāks. Jau pēc pāris metriem sapratu, ka nekas īpašs arī nav, kā sākumā likās.

Pēc baseina iemēģināšanas devāmies pie ARENA pārstāvjiem, kuri visiem Latvijas izlases peldētājiem izdalīja jaunas starta peldbikses, par to jāpasakās LPF prezidentam Kasparam Ponem, kurš visu sarunāja!

Pēc tam devāmies atpakaļ uz viesnīcu, kur brīvajā laikā visi nolēmām apskatīt Stambulas centru un tās ievērojamākās vietas. Aizvadot ekskursiju, sapratu, ka otro reizi tāpat vien atpūsties Stambulā nevēlētos.

Vakaram pienākot, laicīgi devāmies gulēt, jo nākošā dienā jau pirmie starti! Iekšējais uztraukums vēl par sevi neliecināja, bet domas galvā par gaidāmo startu jau rosījās pilnā sparā.

3. Diena…

Ir pienākusi debijas diena Pasaules čempionātā. Pirmā doma – starts! Brokastīs plašs un gards piedāvājums, bet kārdinājumam jāatsaka. Diemžēl jāēd noteikts ēdiens, lai vieglāk peldētos. Katram jau tā ēdienkarte atšķiras, tāpēc nav iemesla sīkāk iedziļināties. Nepieciešamās mantas saliktas, un esam jau ceļā. Iekšēji jau varēja just, ka šodien atbildīgs starts un uztraukums arī nemazinājās, bet gan arvien pieauga. Vēl vairāk šīs sajūtas pastiprināja ģimene un draugi, kas pēdējās divās dienās ticēja un vēlēja to labāko, lai es sasniegtu labākos rezultātus!

Baseinā, kā jau parasti sacensībās ierasts, kārtīgi vajadzēja iesildīties gan ”sausajā”, gan ūdenī. Laiks ritēja ļoti strauji. Visam jau lēnām sagatavojies, devos uz ”Last call room”, paķerot līdzi Ipod ar iemīļoto mūziku. Runājot par mūziku, man nav noteiktu dziesmu vai grupu, ko klausītos pirms starta, uzlieku shuffle režīmu un meklēju pēc noskaņojuma, kas palīdzēs koncentrēties. Tā lēnām noskaņojos startam.

Uz startu vajadzēja ierasties jau sešus peldējumus agrāk. Sākumā mūs nosēdina uz krēsliem un tā ar katru nākamo peldējumu virzījāmies uz priekšu, līdz pienāca brīdis, kad bija jādodas uz startu. Virzoties uz priekšu, attiecīgie tiesneši pārbauda tavas peldbikses, brillītes un cepurīti. Ja kaut kas neatbilst FINA noteikumiem, tevi brīdina un ir iespēja vēl kaut ko vērst uz labu. Protams, ja peldbikses neatbilst noteikumiem, tu vari uzreiz samierināties, ka netiksi izlaists uz startu, ja nu pēkšņi neesi paņēmis līdzi rezerves peldbikses. Cepurītes, kas nebija atbilstoši noteikumiem, tikai aizstātas ar FINA cepurītēm. Arī es tādu ieguvu, jo vēlējos piemiņu no pasaules čempionāta. Izejot šīs pārbaudes, nonācām pie nākamajiem tiesnešiem, kuru darba pienākumos ietilpa pārbaudīt vai uz treniņtērpiem nav pārāk lielas reklāmas vai uzraksti. Neatbilstot noteikumiem, tiesneši vai nu lika vilkt nost, vai arī ar melnu izolācijas lentu aizlīmēja ciet. Es arī tiku izrotāts, jo uz manām biksēm, kā jau ARENA treniņtērpiem mēdz būt, bija daudzi mazi simboliņi. Sajūtas tādas, ka esi dāvana, kas tiek labi aizlīmēta pirms Ziemassvētku vakara. Nonākot līdz pēdējiem krēsliem, jāiziet katrs ‘’check point’’, kur obligāti jāuzrāda sava akreditācijas kartiņa, kurā ir profilbilde un visa nepieciešamā informācija par sportistu. Bez akreditācijas kartēm pat netiksi baseinā iekšā, kur nu vēl uz starta! Akreditācijas karte ir kā peldētāja pase! Nonākot līdz pārbaužu beigām, tiesneši visiem atņem akreditācijas kartes, kuras pēc peldējuma jāpaņem no galdiņa. Iespējams, ka tavu akreditāciju paņems cilvēks no dopinga kontroles, un tev būs jāveic dopinga analīzes. Šoreiz izpaliku bez tām.

Pienāca tas brīdis, kad izgāju uz ‘’lielās skatuves’’, kuru varēja redzēt ļoti daudz skatītāji tiešraidē visā pasaulē pa televīziju!! Uztraukums bija sasniedzis savu augstāko punktu – trīcošas rokas, ceļi un iekšējā kņudoņa. Sen nebija tādas sajūtas! Sevi spēju nomierināt ar domu, ka zinu, ko darīt un kā jācīnās par uzvaru peldējumā! Centos domāt par tehniku un trenera sacīto. Uzkāpjot uz starta paaugstinājuma, visas domas pazuda, un tagad bija tikai jārīkojas!

Uztraukums atstāja savu, starta reakcijas laiks – viens no sliktākajiem, bet turpmākajā distancē līdz 75m atzīmei viss ritēji pēc grafika, un pēdējos 25m spēks bija saglabājies, lai līdz finišam viss notiktu tā, kā tam ir jānotiek! Tomēr domās gribējās vēl ātrāk nopeldēt, tāpēc līdz ar to nedaudz sarauti īrieni, kas ne pie kā laba nenoveda. Kopējais rezultāts gana labs, un tomēr finišā personīgais rekords un līdz ar to jauns Latvijas rekords,. Uzskatu, ka tādās sacensības uzrādīt personīgo rekordu ir ļoti svarīgi!

*Ar Uldi sazinājāmies pēc finiša, atzina, ka ir apmierināts ar savu veikumu, bet norādīja, ka ar degunu gaisā nestaigās pēc labotā Latvijas rekorda.

Vakarā devāmies skatīties finālus un atklāšanas ceremoniju. Atklāšana bija garlaicīga, nekas īpašs un ļoti karsts! Finālus vērot, protams, iespaidīgi – skatīties uz ”zvaigznēm” dzīvē, nav tas pats, kas pa televizoru!

4. Diena…

Pēc četrām, kopā pavadītām, dienām komandā virmo pozitīva gaisotne, jo visi ir apmierināti un nekādu problēmu nepastāv. Tā kā šodien nevienam no mums nebija paredzēts starts, nolēmām aizbraukt uz Stambulas centru pastaigāties, bet, protams, no rīta aizvadījām treniņu, kā arī pie reizes apskatījāmies dažus priekšpeldējumus.

Pie atbalstītāju tribīnēm atradās suvenīru veikals un ‘’Speedo shop’’ veikals, kur iespējams iegādāties visdažādākos suvenīrus ar sacensību logo vai talismanu. Cenas nav no tām lētākajam, bet saprast var, lai gūtu lielāku peļņu, tiešām augstas cenas! Kamēr ievērtējam suvenīrus, nācās iejusties zvaigznes lomā, jo skatītāji, kas devās garām, ieraugot peldētājus, vēlējas ar tiem nofotografēties un atteikt jau nevar! Pie reizes arī bija iespēja nofotografēties ar diviem Ryan Lochte. Jā, tiešām ar diviem! Biju iedomājies šos lielākus, bet nu izrādās, ka latviešu peldētāji tādi raženāki augumā!

Uz Stambulas centru devāmies ar metro, bija interesanti, bet dārgs, jo par vienu braucienu nākas šķirties no 1Ls. Pastaigājoties pa centru, iegādājāmies dažus suvenīrus, kurs aizvest uz mājam un arī draugiem. Izmēģinājām kādā kafejnīcā īstu turku tēju. Ar iepirkšanos un staigāšanu īpaši neaizrāvāmies, jo tomēr esam šeit uz sacensībām un A. Ribakovai nākošā dienā pirmais starts 100m brasā.

5. Diena…

Piektdiena pienākusi, un mans nākamais starts vairs nav aiz kalniem, tādēļ diena tika ieplānota mierīgā režīmā.

Ar Nikolaju Maskaļenko šorīt varējām pagulēt ilgāk un doties uz brokastīm nedaudz vēlāk. Lucky us! Tikmēr jau Aļona Ribakova un treneris Germans Jakubovskis bija aizvadījuši brokastis agrāk un devušies uz baseinu gatavoties startam. Aļonai atbildīgs starts 100m brasā. Arī mēs negribējām palaist šo visu garām, tāpēc nedaudz vēlāk pievienojāmies mūsu komandai baseinā.

Divatā ar Nikolaju papeldējām un gatavojāmies kopīgajam startam rītdienas 50m brasa distancei. Pēc treniņa jau ieņēmām vietas tribīnēs un bijām gatavi atbalstīt Aļonu. Visi cerēja uz labākajiem rezultātiem, un Aļona nelika vilties. Viņa laboja, sev piederošo, Latvijas rekordu. Diemžēl pietrūka diezgan daudz, lai iekļūtu pusfinālā. Pusfinālā tiešām bija augsti rezultāti, kas pagaidām Latvijas sportistiem ir diezgan neiespējams mērķis. Lai vai kā, visi bija apmierināti ar sasniegto, tāpēc – Apsveicam Aļonu ar rekordu!

Vēlāk atkal aizgājām uz suvenīru veikalu, jo biju nobriedis iegādāties kādu lietu piemiņai! Kopā ar Nikolaju, bijām diezgan izbrīnīti, jo jau pēc parīs sekundēm nonācām fanu ielenkumā, ja tā varētu teikt. Mazāki un lielāki bērni ieraugot mūs bija vienkārši sajūsmā – peldētāji no Latvijas! Mēs nekad nebijām devuši tik daudz autogrāfu un tik daudz bildējušies!

Kur tik mums vajadzēja atstāt autogrāfus- uz rokām, krekliem, cepurēm un pat peldcepurītēm. Viņi bija vienkārši sajūsmā, un pašiem arī bija patīkami, ka sarūpējām prieku.

Pēcpusdienā izmantoju iespēju izbaudīt diendusu. Tas tiešām bija noderīgi un kopā ar Nikolaju vēlāk izgājām pastaigāties svaigā gaisā. Aļona Ribakova ar treneri aizbrauca skatīties pusfinālu un finālu peldējumus. Mēs neaizbraucām, jo neuzskatījām par nepieciešamību sēdēt baseina tribīņu bezgaisā un karstumā. Pēc tam just lieku nogurumu mēs nevēlējāmies. Pienākot vakaram bija jau jāgatavojas rītdienas atbildīgajam startam 50m brasā. Protams, man svarīgāks starts ir 100m brasa distancē, jo tā ir mana pamatdisciplīna, bet tāpat ceru uz labu startu rītdien!

6. Diena…

Pienākusi viena no pēdējām sacensību dienām, šoreiz divreiz īsākā distancē – 50m brasā. Uztraukumu nejutu, bija vēlme nopeldēt pietiekoši labi, jo grūtākais un svarīgākais bija padarīts jau trešdien.

Rīts kā jau sacensību rīts – mantas sakrāmētas un dodamies ar autobusu uz baseinu. Viss rit pēc plāna. Kārtīga iesildīšanās un atpūta pirms gaidāmā starta. 50m brasa peldējumā, startēju 3. celiņā līdzās lietuviešu peldētājam – Giedrum Titenim. Protams, nekāds jaunums jau tas nebija, nācies sacensties kopā arī Baltijas čempionātā. Tiesnešu pārbaudes šoreiz ritēja daudz ātrāk un raitāk, kā to piedzīvoju, gaidot startu uz 100m brasā.

Izgāju uz startu, kā vienmēr gatavs cīņai, koncentrējies un bez lieka uztraukuma. Starta paaugstinājums, signāls un domu vairāk nav, tikai smags darbs! Nu labi… Doma tikai viena – pēc iespējas ātrāk nopeldēt un, ja, kas tāds šaudās galvā, tad vairs neko labu gaidīt nevar. Labākie rezultāti tiek sasniegti, kad nedomā par laiku un rezultātu, bet par tehniku, lai nesarautu īrienus. Rezultāts – 28.23, nebiju diez ko apmierināts, bet savs mierinājums ir, gandrīz personiskais rekords (28.21).

Secinājums viens – kopumā sekmīgi aizvadīts pasaules čempionāts. Pēc pēdēja starta palika daudz brīvā laika, tāpēc ar Nikolaju pēc pusdienām devāmies pastaigāties pa Stambulas centru. Ribakova ar treneri palika viesnīcā, jo rīt paredzēts starts 200m brasā.

7. Diena… Pēdējā sacensību diena!

Šodien startēja Aļona Ribakova 200m brasā, tāpēc, kā komanda devāmies uz baseinu atbalstīt Aļonu! Kamēr Aļona gatavojās startam, es un Nikolajs apņēmāmies atrast Raianu Lohti, lai tiktu pie kopbildes. Nenācās ilgi meklēt, jo pēc 200m muguras peldējuma viņu varēja satikt iesildīšanās baseinā, kur pēc starta atpeldējās. Pienācām viņam droši klāt, apsveicām ar vakardienas uzstādīto pasaules rekordu. Draudzīgs un laipns, piekrita nofotografēties!

 * Uldis atzina, ka Lohte ir diezgan īsāks un dūšīgāks, kā pierasts visādos reklāmas stendos, iespējams, ka Lohte ir piesardzīgs un gatavs ziemai. 🙂 Jokojoties Uldis nepaspēja Lohti iegrūst baseinā, jo pēc bildēšanās Lohte ātri vien nokļuva peldbaseina otrā galā, gluži kā zivs!

Nedaudz vēlāk satikām turpat Laszlo Czech un ieguvām vēl vienu bildi.

 

Protams, neaizmirsām par A. Ribokavas startu. Nokļuvām tribīnēs un palīdzējām trenerim, lai vēlāk varētu analizēt peldējumu un pieļautās kļūdas.

Pēc peldējuma, kad visi bijām kopā, LPF prezidents Kaspars Pone, mūs uzaicināja uz vakariņām restorānā, kā nopratu, tad tā ir tradīcija, pēc nopietnām un lielām sacensībām – doties vakariņās. Tiešām jauks un patīkams vakars. Liels paldies Pones kungam par aizvadītām vakariņām!

Vakarā devāmies uz noslēguma banketu, kur bija aicināti visi sacensību dalībnieki, kā arī diskotēka līdz vēlai naktij. Nekas grandiozs, bet varēja gan izpriecāties, gan iepazīt jaunus peldētājus. Ilgi gan neuzkavējāmies, jo devāmies uz viesnīcu sakravāt mantas, jo nākošā dienā agri no rīta, devāmies mājup!

Pārāk daudz atpūsties arī nav laika, jo 20. decembrī lidoju uz nākamajām sacensībām Sanktpēterburgā – Saļņikova kauss 2012.

Uldis Tazāns:

• 50m brasā – 41. vieta /101, ar rezultātu – 28.23.
• 100m brasā – 41. vieta /95, ar rezultātu – 1:00.68, labojot Latvijas Rekordu!

Nikolajs Maskaļenko:

• 50m brasā- 35. vieta /101, ar rezultātu – 28.01.
• 100m brasā – 54. vieta /95, ar rezultātu – 1:01.80.

Aļona Ribakova:

• 100m brasā – 32. vieta /59, ar rezultātu – 1:09.21, labojot Latvijas Rekordu!
• 200m brasā- 27. vieta /44, ar rezultātu -2:28.74.

 

Uldis Tazāns no Turcijas speciāli SIA LATSWIM

Sagatavoja: Toms Āboliņš