Daniils Bobrovs ir Latvijas rekordists peldēšanā, Eiropas un Pasaules čempionātu dalībnieks.
Intervijā Bobrovs stāsta par to, kā nonāca līdz peldešanai, kāda bija pirmā pieredze starptautiskās sacensībās, kādi ir viņa šīs sezonas mērķi.
Uzzini, kas pēc Daniila domām ir Latvijas labākais peldētājs un kāda bija viņa reakcija uz pašreizējiem normatīviem.
Foto: Mārtiņš Mālmeisters
Category: Dzīves stils
Dzīves stils jeb Lifestyle
Peldētāja portrets Uvis Kalniņš
Uvis Kalniņš ir vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists peldēšanā, kā arī divu Olimpisko spēļu, Londonas (2012) un Rio (2016) dalībnieks.
Intervijā sportists stāsta par to, kā sāka peldēt, kā sokas pašreiz, kā arī par motivāciju un nākotnes plāniem. Uzzini, kurš pēc Uvja domām, ir labākais Latvijas peldētājs, kā ir peldēt blakus tādām zvaigznēm kā Maikls Felpss, Raiens Lohte, kā arī apskati Uvja Kalniņa tetovējumu – olimpiskos riņķus!
Peldētāja portrets Jānis Šaltāns
Jānis Šaltāns ir vairākkārtējs Latvijas čempions un rekordists peldēšanā kraulā uz muguras. Pirms diviem gadiem (2016) Šaltāns tika pieķerts dopinga lietošanā, tādēļ viņu diskvalificēja uz vairākiem gadiem. Sportists intervijā atklāj, ka pats nemaz skaidru ziņu neesot saņēmis par to, vai ticis diskvalificēts uz 2 vai 4 gadiem.
Intervijā Šaltāns stāsta par savu peldēšanas karjeru, pirmo pieredzi starptautiskās sacensībās. Paskaidro savu dopinga lietu, kā arī atklāti pauž savas domas par peldēšanas situāciju Latvijā un to, kas būtu jāmaina.
Peldētājas portrets Aļona Ribakova
Peldētājas portrets. Aļona Ribakova ir brasiste, vairākkārtēja Latvijas rekordiste peldēšanā. 2016. gadā Aļona piedalījās vasaras Olimpiskajās spēlēs Rio, kur uzstādīja jaunu Latvijas rekordu 200m brasā.
Intervijā Aļona stāsta par atmiņām un iespaidiem no Rio Olimpiskajām spēlēm, kā arī atklāj plusus un mīnusus pēc peldēšanas karjeras.
Skaties uz uzzini, kāda, pēc Aļonas domām, ir šī brīža peldēšanas situācija Latvijā, kas ir labākais peldētājs, un kāpēc peldētājiem nākas beigt savu karjeru tik (salīdzinoši) agrā vecumā.
Peldētāja portrets Ģirts Feldbergs
Ģirts Feldbergs ir pašreizējais Latvijas rekordists. LEN Eiropas čempionātu, FINA Pasaules čempionātu un Pasaules Universiādes dalībnieks.
Sportists intervijā atklāj nākotnes plānus, spējas savienot mācības Rīgas Tehniskajā Universitātē ar treniņiem. Tāpat Ģirts dalās pārdomās par to, kāda ir skarbā realitāte trenēties profesionāli, taču palikt amatiera statusā un, kas pašreiz notiek Peldēšanas sportā Latvijā.
Ēd pareizi un peldi ātrāk!
Pareizs uzturs ir sportista veiksmes atslēga. Pareizās ēdiena un uzkodu izvēles katru dienu ievērojami uzlabo Tavu sniegumu treniņos un sacensībās. Tu spēsi trenēties ar lielāku atdevi, ilgāku laiku, Tavi muskuļi atjaunosies ātrāk un, pats svarīgākais, Tu spēsi peldēt ātrāk sacensībās. Un tas vēl nav viss. Tava imūnsistēma kļūs stiprāka, kas nozīmē, ka Tavus treniņus un sacensības neietekmēs pēkšņa saslimšana vai saaukstēšanās.
Ogļhidrāti ir galvenais dzinējspēks
Ogļhidrāti ir Tava ķermeņa vēlamā “degviela”, ja intensīvi nodarbojies ar sportu, īpaši – ar peldēšanu. Regulāri ēdot ogļhidrātus saturošus ēdienus, tu spēsi trenēties ar lielāku atdevi, lielāku enerģiju. Visām ēdienreizēm un uzkodām vajadzētu saturēt ēdienus ar augstu ogļhidrātu saturu. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi ogļhidrātus saturoši ēdieni ir vienlīdz labi. Labas kvalitātes ogļhidrāti padarīs tevi enerģisku un veicinās labu veselību. Labos oglhidrātus satur tādi produkti kā: pilngraudu maizes, pilngraudu brokastu pārslas, auzu pārslas, makaroni, brūnie rīsi, kvinoja, sautēti kartupeļi, saldie kartupeļi jeb batātes, kukurūza, pupas, zirņi, lēcas, svaigi augļi.
Proteīni jeb olbaltumvielas ir svarīgi muskuļu atjaunošanās un augšanas procesos
Tavam ķermenim nepieciešama arī regulāra proteīnu deva, kas palīdz atjaunot muskuļus un sekmīgi ietekmē to augšanu. Nav nepieciešams patērēt pārlieku lielu proteīnu daudzumu, jo liekie proteīni nevis pārvērtīsies lielākos muskuļos, bet gan tiks sadedzināti treniņu laikā vai arī uzkrāsies kā tauki. Katrai ēdienreizei vajadzētu saturēt mērenu proteīnu daudzumu – tavas plaukstas lielumā vai – vienu ceturtdaļu no šķīvja. Arī uzkodās vēlams pievienot nedaudz proteīnu. Viegli sagremojami proteīnus saturoši produkti ir piens, siers, jogurts, vārītas olas un rieksti.
Pareizs uzturs pirms treniņa
Pirms – treniņa uzkodu vai ēdiena izvēle ir atkarīga no tā, cik daudz tev ir laika līdz treniņa sākumam, kā arī kurus ēdienus tavs ķermenis spēj viegli pārstrādāt. Ēdienam vai uzkodai pirms treniņa būtu jāsatur daudz ogļhidrātu, lai tu būtu enerģisks.
Jo vairāk laika tev ir pirms treniņa, jo vairāk proteīnu vajadzētu iekļaut uzkodā. Daži labi pirms-treniņa ēdieni un uzkodas:
2 stundas pirms treniņa: Toster maize un vārītas olas, vai sendvičs ar šķiņķi vai vistas gaļu. Vai sautēts kartupelis ar sieru un pupiņām, vai rīsi ar liesu gaļu un dārzeņiem.
1 stundu pirms treniņa: Pilngraudu brokastu pārslas ar pienu, vai musli ar zema tauku satura jogurtu, vai toster maize ar nelielu daudzumu zemesriekstu sviesta un ievārījumu, vai paštaisīts jogurta-augļu smūtijs.
30 minūtes pirms treniņa: Tā kā tev nav īpaši daudz laika, lai ķermenis pārstrādātu ēdienu, izvēlies kaut ko vieglu, piemēram, banānu, musli batoniņu vai maizīti ar graudiem vai žāvētiem augļiem.
Pirms treniņa uzkodā vienmēr atceries par dzērienu, vislabāk – ūdeni, lai tavam ķermenim treniņa sākumā būtu pietiekams ūdens daudzums.
Pareiza uzkoda pirms treniņa uzlabos ne tikai tavu enerģijas līmeni, bet arī koncentrēšanās spējas un motivāciju!
Pareizs uzturs pēc treniņa
Pēc treniņa vēlams paēst tuvāko 30 minūšu laikā, lai nodrošinātu ķermeņa reģenerācijas procesu. Izlaižot ēdienreizi pēc treniņa, ķermenis nespēs tik efektīvi atjaunot muskuļus. Šis ir ļoti svarīgi tajos gadījumos, kad tev ir divi treniņi dienā.
Uzkodai tuvāko 30 minūšu laikā pēc treniņa vajadzētu saturēt pārsvarā ogļhidrātus (40-80g) un proteīnus (10-20g). Uzkodai vajadzētu saturēt maz tauku, lai nodrošinātu ātru ēdiena pārstrādi un muskuļu atjaunošanos. Noteikti vajadzētu iekļaut arī šķidrumu (smūtiju, zema tauku satura pienu, dzeramo jogurtu).
Daži pēc-treniņa uzkodu piemēri:
Musli batoniņš un tasīte ar zema tauku satura grieķu jogurtu
Zemesriekstu sviesta un ievārījuma sendvičs
Sendvičs ar medu un 2 vārītas olas
Zema tauku satura siers, pāris sāļie cepumi un augļi
Dažādi proteīnu/sporta batoniņi
Atceries, ka pareizas uzkodas pirms un pēc treniņa palīdzēs tev trenēties ar lielāku atdevi, kā arī ātrāk atjaunoties, lai tu spētu trenēties tik pat enerģiski arī nākamajā dienā. Ilgstoši ievērojot pareizu uzturu, tu spēsi trenēties smagāk, vairāk, līdz ar to uzrādīt labākus rezultātus sacensībās!
Abby Knox “Eat Right, Swim Faster”
Abija Noksa ir sporta uztura speciāliste, peldēsanas trenere, peldēšanas meistare un māte 3 peldētājiem.
Avots: https://swimswam.com/eat-right-swim-faster-nutritional-guide/, skat. 22.01.2018.
Kā uzveikt stresu pirms starta
Kā uzveikt stresu pirms starta
Daudzi sportisti saskaras ar stresu pirms sacensībām un starta, bieži vien to skaidrojot šādi:
“Es spēju ļoti labi peldēt treniņos, bet, tiklīdz nokļūstu sacensībās, pirms starta es kļūstu nervozs, trauksmains un nemiera pilns. Tas negatīvi ietekmē manu spēju peldēt, es gandrīz vai kļūstu par pilnīgi citu cilvēku.”
Pirms noskaidrojam, kā mazināt stresu pirms starta, svarīgi ir uzzināt par to, no kurienes īsti nāk nervozitāte?
Nervozitāte nav vienkārši kāds mistisks, negatīvs spēks. Tā nāk no kāda noteikta avota. Piemēram, ja tev treniņā ir jānopeld noteikta distance, vai tu esi nervozs? Visticamāk, ka ne. Taču sacensībās pēkšņi tu esi nervozs. Pat tad, kad tu zini, ka tā ir tāda pati distance, kā treniņos esi peldējis daudz reižu. Kas atšķiras treniņos un sacensībās, ja distance ir tāda pati?
Tas ir diezgan vienkārši izskaidrojams – sacensībās vissvarīgākais ir rezultāts. Un, tiklīdz tu nevari būt 100% drošs par to, kāds būs rezultāts, tu zemapziņā sāc baidīties par to, ka nesasniegsi vēlamo rezultātu. Iespējamība nesasniegt vēlamo rezultātu izraisa baiļu un šaubu sajūtu, un tieši šī sajūta izraisa stresu, nedrošību un nervozitāti.
Iedomājies, ja tev būtu kristāla bumba, kurā tu varētu redzēt, ka tavs starts būs veiksmīgs. Un tā būtu 100% patiesība. Vai arī tad tu justos nervozs? Droši vien, ka ne, tāpēc ka tu būtu simtprocentīgi pārliecināts par to, kāds būs rezultāts. Šī pārliecinātība izdzēstu visu nedrošību, stresu un nervozitāti. Tomēr, kā zināms, šādas kristāla bumbas neeksistē, un neviens nekad nevar garantēt noteiktu rezultātu. Bet tu tik un tā vari samazināt bailes, psiholoģiski strādājot ar sevi.
1. Neuztraucies tik ļoti par rezultātu
Jo mazāk tevi interesē rezultāti, jo vieglāk tos ir sasniegt. Jo mazāk tu koncentrējies uz iznākumu, jo labāks tas būs. Atceries, ka tu esi nervozs pirms sacensībām tāpēc, ka baidies no neveiksmes. Atgādinot sev prātā, ka tev nemaz tik ļoti neinteresē iznākums, tu neveido prātā vīziju par to, ka tev obligāti kaut kas jāsasniedz, līdz ar to neveidojas bailes. Tiklīdz tu vairs nebaidies, starts pielīdzinās treniņam, tu spēj peldēt daudz brīvāk, bez lieka psiholoģiskā smaguma.
Izlasot šo, iespējams tev rodas jautājums: “Ja es neuztrauktos par savu rezultātu un tas man būtu vienaldzīgs, tad kādēļ vispār censties un smagi strādāt treniņos?” Tas ir labs jautājums, kas noved pie nākamā punkta:
2. Mazas ekspektācijas + augsti standarti
Nesagaidi no rezultātiem neko. Nedomā par tiem. Atonijs Ervins (Anthony Ervin), kas 35 gadu vecumā 50m sprintā ieguva Olimpisko zeltu Rio 2016. gadā, teicis: “Gaidīt kaut ko no rezultātiem ir bezjēdzīgi. Tas var strādāt tikai pret tevi”. Tu nesagaidi no sevis noteiktu rezultātu. Tā vietā tu uzstādi augstus standartus – % atdevi visā, ko tu dari gan fiziski, gan garīgi. Tu centies peldēt pēc iespējas labāk. Tava motivācija ir nevis rezultāts, bet gan lepnums par savu darbību kvalitāti. Apvienojot mazas ekspektācijas un augstus standartus savos sniegumos, tu izveido ideālu kombināciju maksimālai atdevei bez stresa un spriedzes.
3. Vienkāršo jebkuru notikumu
Tu taisies startēt savās lielākajās sezonas sacensībās. Tomēr prātā tu uztver tās tieši tāpat kā jebkuras citas sacensības. Tu taisies darīt to, ko esi darījis vairākas reizes pirms tam. Tu zini, kā to darīt un tev labi izdodas. Tu neļauj lieliem notikumiem likt par sevi domāt citādāk. Tu ignorē to, cik šis notikums ir grandiozs. Priekš tevis tā ir tā pati distance, tu zini un proti to veikt.
Lai kur tu arī peldētu, svarīgi ir atcerēties, ka tas ir tāds pats baseins ar ūdeni un celiņiem, kādos tu jau esi peldējis simtiem reižu. Tāds pats baseins, distance, fiziskas kustības, kādas tu jau pazīsti.
Lielākā problēma daudziem peldētājiem ir pārlieku liels fokuss uz pašu sacensību vārdu un rangu, kas noved pie tām pašām bailēm par iznākumu. Centies atcerēties, ka tehniski nekas nav citādāks. Tu dari to, ko proti vislabāk un esi darījis daudz reižu iepriekš.
4. Ignorē konkurentus
Labākā lieta peldēšanā ir tā, ka starta laikā taviem konkurentiem nav nekādas iespējas tev traucēt. Viņi nevar iepeldēt tavā celiņā un bloķēt vai grūstīt tevi. Tu atrodies viens savā celiņā, tev ir sava zona. Vienalga, kas ir tavi konkurenti, cik labi vai slikti tie ir, vai tu pārspēsi viņus vai ne, tu viņus ignorē, jo tu zini, ka nekādi nespēj kontrolēt viņu sniegumu, tāpat kā viņi tavējo.
Centies pilnībā fokusēties uz sevi un savu startu, un tu sasniegsi vislabāko rezultātu, kādu spēj. Ja tu pārspēsi savus konkurentus – ideāli. Ja ne, tad tu varēsi justies priecīgs par to, ka darīji visu, kas bija tavos spēkos.
Pirms sacensību rutīna, lai samazinātu nervozitāti
1. Solis – Izpildi 5 dziļās ieelpas – izelpas. Ieelpo lēnām 5 sekundes caur degunu, tad lēnām izelpo 5 sekundes caur muti. Pievērs uzmanību elpai. Izpildi šo 2-3 reizes, līdz jūties mierīgāks.
2. Solis – Atkārto pie sevis frāzes, kas liek tev justies pašpārliecinātam. Bet dari to ar jūtām un emocijām, lai spētu tās sajust. Piemēram, “Es zinu, ka esmu spējīgs uz labu sniegumu. Es esmu stiprs un nekas mani nebiedē. Es spēju pārvarēt jebkuru šķērsli, ar ko saskaros.”
3. Solis – Kamēr atkāro pie sevis frāzes, smaidi. Atļauj sev smaidīt, smieties, atslābināties un izbaudīt mirkli.
4. Solis – Skaties priekšā uz savu celiņu. Neskaties uz saviem konkurentiem vai skatītājiem. Koncentrē savas domas un psiholoģiski izveido savu zonu sev apkārt. Pirms paša starta centies izslēgt savas smadzenes. Centies domāt tik maz, cik iespējams starta laikā. Ļauj savam ķermenim strādāt pašam par sevi – tas zina, kas darāms.
Will Jonathan, 16.01.2018.
https://swimswam.com/stop-feeling-nervous-race/
Pašpārliecinātība. Un kā to attīstīt.
Pašpārliecinātība. Un kā to attīstīt.
Starp cilvēka prātu, ķermeni un fiziskajām kustībām pastāv ļoti liela vienotība. Šie 3 elementi ir saistīti viens ar otru un darbojas kopā. Mēs to varam novērot ikdienā, jo cilvēka ķermeņa valoda runā pati par sevi. Pavērojot cilvēka gaitu, stāju, izturēšanos, ir skaidrs, vai viņš ir pašpārliecināts vai ne.
Sportists bez pašpārliecinātības un ticības sev ir tikai tukša čaula. Šaubas un nedrošība atspoguļojas arī ķermeņa valodā un ietekmē jebkuru aspektu dzīvē, it īpaši sniegumus un rezultātus sportā. Pašpārliecinātība un ticība sev sportistam ir vajadzīga tieši tāpat kā degviela automobilim – bez tās pat nevar izkustēties no vietas. Bez pašpārliecinātības sportists nevar sasniegt vislabāko.
Pašpārliecinātība nenozīmē būt augstprātīgam un uzskatīt sevi par visgudrāko un labāko. Pašpārliecinātība nozīmē, ka tu esi spējīgs uz uzvarām vairāk, nekā zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tev ir pozitīvs paštēls. Tas nozīmē uzmundrināt sevi tā vietā, lai noniecinātu un vainotu visās nelaimēs. Redzēt un iztēloties to, ko tu vēlies sasniegt, nevis to, no kā tu baidies. Un vairāk par visu – tas nozīmē – ticēt sev un savām spējām, neatkarīgi no tā, ko domā apkārtējie.

Vislabākā ziņa par pašpārliecinātību ir tā, ka to var izveidot, attīstīt un bagātināt. Pašpārliecinātība ir prasme. Tas nav nekas tāds, ar ko cilvēks piedzimst, nedz arī kaut kas tāds, kas tiek iedots vai piešķirts. Tā ir prasme, kuru var iemācīties, trenēt, un apgūt, gluži tāpat kā jebkuru citu prasmi.
Cilvēkam var piemist ārēja un iekšējā pašpārliecinātība.
Ārējā pašpārliecinātība nozīmē, ka cilvēks kļūst pašpārliecināts galvenokārt no ārējiem resursiem, piemēram:
Rezultāti – labākie uzstādītie laiki, nopelnītie punkti
Atalgojumi – medaļas, trofejas, balvas
Statuss – līmenis, ko esi sasniedzis savā sporta veidā
Uzslavas – saņemtie komplimenti un atzinība
Salīdzinājumi – sevis salīdzināšana ar citiem
Pašpārliecinātības gūšana no šiem avotiem nav slikta, bet tā var būt kā bīstamas lamatas, jo ārējie resursi vienmēr ir īslaicīgi, mainīgi un pārejoši. Ja izvērtē katru no šiem avotiem, tad var viegli pamanīt, ka balstīti uz apstākļiem un, visbūtiskākais, tu tos nevari kontrolēt.
Ja tu balsties vienīgi uz rezultātiem, apbalvojumiem, statusu, uzslavām un salīdzinājumiem, tad kas notiks ar pašpārliecinātību tad, kad rezultāti pasliktināsies un cilvēki sāks tevi kritizēt? Neapšaubāmi pašpārliecinātība pazudīs.
Tas, kas ir vajadzīgs katram sportistam, ir iekšējā pašpārliecinātība. Kad tā nāk no tevis paša, nevis no apkārtējiem apstākļiem. Piemēram:
Domas – ko tu domā ikdienā un kā iekšēji runā ar sevi
Paštēls – kā tu redzi sevi kā sportistu
Vērtības – Principi un ideāli, kuriem tu tici
Pašvērtība – mīlestība un cieņa pret sevi un savu ķermeni
Izaugsme – progress un uzlabojumi, ko tu veic savā sporta karjerā
Domas.
Pastāv uzskats, ka, ja tu melo sev pietiekami ilgi, tu sāc tam noticēt. Tas strādā, tāpēc ka, jo tu vairāk saki sev kaut ko, jo vairāk tavas smadzenes to uztver kā patiesību. Tu vari būt labākais peldētājs savā komandā, bet ja tu konstanti atgādini sev, ka neesi pietiekami labs un nekad vairs nebūsi tik labs, tavas smadzenes uzsūc šīs domas un sāk uztvert to kā taisnību. Kā iepriekš noskaidrojām, ka smadzenes un domas ietekmē arī fiziskās kustības, un tas uzreiz atspoguļojas tavos rezultātos.
Tas strādā arī pretēji. Tu vari būt viduvējs un nestāvēt ne tuvu labākajiem peldētājiem, bet, ja tu pastāvīgi saki sev, ka esi pietiekami labs un nebaidies no neveiksmēm, tad tu esi spējīgs pārkāpt jebkurus šķēršļus un uzstādīt veiksmīgus rezultātus.
Paštēls.
Kā sportistam, peldētājam, vienalga, vai tu to apzinies vai ne, tev prātā ir izveidojies paštēls par sevi un to, ko tu domā, kas tu esi. Tu redzi sevi kādā noteiktā veidā. Paštēls ir izveidojies apkārtējās vides un pieredzes ietekmē. Pozitīvas pieredzes rezultātā paštēls ir uzlabojies, un pretēji – negatīvas pieredzes rezultātā – pasliktinājies.
Lai attīstītu iekšējo pašpārliecinātību, tev ir jārada sevī labs paštēls. Vislabākais veids, kā to izdarīt, ir vizualizējot lietas un procesus savā prātā tieši tā, kā tu vēlētos, lai viss notiek. Katru dienu atvēli laika periodu, vizualizējot sevi kā tādu peldētāju, kāds tu vēlētos būt, nevis tādu, kāds tu tagad esi. Iztēlojies sevi, savu ķermeni pašpārliecinātu, stipru un veiksmīgu.
Vērtības. Vērtības ir principi, īpašības un ideāli, kurus tu uzskati par svarīgiem, un personīgi vērtīgiem. Mūsu kā cilvēku lēmumi, rīcība un uzvedība ir ļoti cieši saistīti ar vērtībām, kurām ticam. Daži vērtību piemēri: pūles, saistības, cēlums, pieticība, respekts, godīgums un optimisms. Ja viena no tavām vērtībām ir pūles, tad tu vienmēr pūlēsies un centīsies panākt labāko sportā. Ja tava vērtība ir optimisms, tad vienmēr redzēsi lietas gaišākās nokrāsās. Identificējot savas vērtības, tu attīsti pašpārliecinātību, jo zini, ka, lai kas arī notiktu, tu esi labs cilvēks, kas tic saviem mērķiem un vēlas tos piepildīt.
Pašvērtība.
Lai attīstītu pašpārliecinātību, ir jāiemācās mīlēt sevi un to, kas tu esi. Tev ir jāsasniedz brīdis, kad tu esi mierā ar to, kas un kāds esi, kas tev pieder un ka tev piemīt vērtība pašam par sevi – kā cilvēciskai būtnei. Zināt savu vērtību nozīmē saprast, ka tu esi cilvēks ar saviem plusiem un mīnusiem, tomēr tu cieni un mīli sevi, savu ķermeni un dzīvi. Jo vairāk tu sevi iepazīsti un attīsti pašvērtību, jo vairāk tu sev sāc patikt kā persona, līdz ar to tu vari būt apmierināts ar to, kas esi.
Izaugsme.
Sportā, tāpat kā sabiedrībā, lielākais fokuss tiek likts uz veiksmīgākiem rezultātiem, nevis uz izaugsmi un attīstību. Protams, rezultāti ir būtiski, tomēr jāsaprot, ka bez izaugsmes un attīstības nav veiksmīgu rezultātu. Kad tu pirmo reizi kaut ko mēģini, tev nesanāk tik labi, tādēļ tu mēģini atkal un atkal, līdz tev sāk izdoties. Ja tu koncentrējies uz izaugsmi, tu pamani sev kļūstam par labāku, stiprāku un veiksmīgāku. Tu jūties labāk un pašpārliecinātāk.
Tavā sportista karjerā, tāpat kā dzīvē, būs jāpiedzīvo gan veiksmes, gan neveiksmes, gan uzvaras, gan zaudējumi. Taču, neskatoties uz to, ja tu fokusējies uz to, ko dari, tu attīsties, pilnveidojies un audz. Katrā nākamajā pagrieziena punktā tu pamani, ka tas, pie kā esi smagi strādājis, atmaksājas. Ir ļoti svarīgi apzināties savu attīstību un priecāties par katru mazo ikdienas uzvaru un panākumu.
Tādēļ katru dienu izmanto savu iekšējo balsi, lai runātu ar sevi pašpārliecināti. Iztēlojies to, kāds tu vēlies būt un vizualizē šo paštēlu. Saisti savas vērtības ar darbībām, lai tu vari justies labi par izdarīto. Mīli un cieni sevi kā personu, ieskaitot savas nepilnības un trūkumus. Un vairāk par visu atļauj sev priecāties par savu izaugsmi. Katru reizi, kad iemācies ko jaunu, izpildi kādu uzdevumu, jūties labi par to un tici, ka esi spējīgs darīt vēl vairāk un vēl labāk. Dzīvo ar prieku un tu būsi pašpārliecināts vienmēr. Tu attīstīsi pašpārliecinātību, kas ir paliekoša ne tikai sportista karjerā, bet arī dzīvē.
Will Jonathan, swimswam.com.
https://swimswam.com/developing-internal-confidence/, skat. 08.01.2018.
Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem
Peldi ar prātu. 10 pamatprincipi veiksmīgākiem rezultātiem
Prāts ir tavs visspēcīgākais ierocis un lielākā vērtība, kas tev kā peldētājam piemīt. Vairums sportistu nepievērš prāta nostādīšanai un trenēšanai tik daudz uzmanības, domājot, ka tikai spēcīga fiziskā forma sniegs vislabākos rezultātus. Svarīgi ir atcerēties, ka cilvēkam var būt vislielākais talants, teicamas prasmes, izcila peldēšanas tehnika, un tomēr bez pareizas prāta nostādnes šīs labās iezīmes nenesīs vislabākos rezultātus.
Lai arī ikdienā reizēm nākas dzirdēt jēdzienu “muskuļu atmiņa”, kas liek domāt, ka muskuļi izpilda kustības paši no sevis, patiesībā tā nav. Muskuļiem nepiemīt nekāda spēja domāt. Jebkura fiziska darbība baseinā ir vispirms dzimusi prātā, tādēļ tieši no tavas domāšanas kvalitātes ir atkarīgs arī tavs fiziskais veikums kā peldētājam. Nepārliecināts prāts radīs nepārliecinātu īrienu. Nemotivēts prāts radīs nemotivētus spērienus. Un negatīvs prāts radīs neko citu, kā tikai negatīvu sniegumu un rezultātus.
Patiesībā fiziskā forma nav galvenā, kas atšķir eliti, labus sportistus un sliktus. Kad sportists sasniedz noteiktu līmeni, viņam ir gan talants, gan prasmes, gan pareiza tehnika un spējas. Svarīgākais, kas atšķir atlētus un to rezultātus, ir tieši mentālais aspekts: kā sportists mentāli nostāda sevi sacensībās, kā tiek galā ar apkārtējo spiedienu, kā atbild izaicinājumiem un visbeidzot, kā reaģē uz saviem rezultātiem un pieredzi.
Lai pareizi nostādītu prātu un sasniegtu labākos iespējamos rezultātus, sporta mentālais treneris Vils Džonatans (Will Jonathan) no Floridas piedāvā 10 svarīgākos pamatprincipus, ko piekopt treniņos un sacensībās:
1. Peldi tā, lai tev būtu labas sacensības, nevis, lai izvairītos no sliktām.
Censties peldēt labi tikai tāpēc, lai izvairītos no sliktiem rezultātiem, tas nozīmē peldēt ar baiļu sajūtu prātā. Taču peldēt, lai būtu labas sacensības un sasniegtu rezultātus nozīmē peldēt ar pašpārliecinātību. Jo padomājot par to, cik daudz esi trenējies pirms sacensībām, tev ir lielāka iespēja nopeldēt labi, nevis slikti. Un tomēr, lielāka daļa peldētāju neapzinoties izvēlas domāt par sliktāko iespējamo scenāriju.
Ja tu domā par peldēšanu negatīvi, ir daudz lielāka iespēja panākt negatīvus rezultātus. Un tāpat ir arī tad, ja tu domā par peldēšanu pozitīvi. Jo vairāk tu koncentrējies uz konkrētu domu, jo lielāka iespēja to panākt dzīvē. Tāpēc labāk fokusējies uz to, ka tev būs labas sacensības, un neļauj bailēm vai ne pārliecinātībai ņemt virsroku pār sevi.
2. Centies mazāk uztraukties par rezultātiem un tā vietā koncentrējies uz pašu procesu.
Par daudz koncentrējoties uz rezultātiem un ieskaidrojot sev, ka tie ir vissvarīgākie tavā dzīvē, tu attīsti emocionālu atkarību no rezultātiem sevī, radot sev mentālu spiedienu, nervozitāti un spriedzi.
Atceries, ka nav nekādas vajadzības uztraukties par saviem rezultātiem, kamēr neesi veicis distanci. Rezultāti eksistē tikai nākotnē un tie ir atkarīgi tikai no uzdevuma izpildes. Un labākais veids, kā veiksmīgi nopeldēt distanci, ir koncentrēties uz sniegumu un tehniku.
3. Neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu. Izmanto mentālo reset pogu.
Izplatīta sportistu kļūda ir paturēt prātā savus iepriekšējo sacensību rezultātus un domāt par tiem pirms nākamajām sacensībām. Ja iepriekšējo sacensību rezultāti ir bijuši labi, tad sportisti bieži iet uz starta pārāk pārliecināti vai pat augstprātīgi, vai tieši otrādi – baidoties no tā, ka šajās sacensībās neuzrādīs tik labus rezultātus. Taču, ja iepriekšējais rezultāts ir bijis slikts, tad visticamāk sportistam liksies, kad arī šajās sacensībās ir lielāka iespēja piedzīvot neveiksmi.
Profesionāli peldētāji izmanto savu “reset” pogu mentālajā apziņā. Vienalga, vai iepriekšējie rezultāti ir bijuši slikti vai labi. Tas neietekmē pašreizējo sacensību sniegumu. Un kad distance ir nopeldēta, sportisti fokusējas uz pašreizējo momentu, nevis prātā apsver un izvērtē rezultātus. Citiem vārdiem sakot, viņi neļauj labiem vai sliktiem rezultātiem ietekmēt nākamo startu.
4. Iemīli dienas izaicinājumus un šķēršļus.
Lai kļūtu par elites līmeņa peldētāju, svarīgi ir iemīlēt un cienīt savus ikdienas šķēršļus un izaicinājumus. Jo grūtāk paliek, jo labāks paliec tu. Tu nenoniecini citus, vai tieši otrādi, neslavē viņus par daudz. Jūs visi esat vienlīdzīgi un tu cīnies, lai sasniegtu savu iespējami labāko rezultātu. Sāc iemīlēt grūtības un priecāties par to, ka paliec labāks un stiprāks.
5. Vizualizē katru startu.
Pirms starta iedomājies savu ideālo starta stāju, iedomājies, kā tu peldi, ka tev viss sanāk perfekti. Vizualizējot startu, tu sniedz smadzenēm informāciju par to, kā tu gribētu nopeldēt. Vizualizējot tu saki savām smadzenēm: šis ir tā, kā es vēlos, lai viss būtu. Un, kā iepriekš noskaidrojām, smadzenes ir tās, kas kontrolē muskuļu un ķermeņa kustības.
6. Tici sev.
Pastāv ļoti cieša saikne starp mūsu ķermeni, prātu un fiziskām kustībām. Piemēram, vērojot cilvēkus, ir viegli pateikt, kurš ir pašpārliecināts, un kurš ne. Tāpēc, ka to pasaka cilvēka ķermeņa valoda. Pašpārliecināta cilvēka gaita ir citādāka, nekā cilvēkam, kam ir zems pašvērtējums. Un to mēs uzreiz redzam. Tieši tāpat peldētājs bez pašpārliecinātības neko daudz sasniegt nespēj. Nekad nešaubies par sevi. Vienmēr tici saviem spēkiem.
7. Izbaudi to, ko mīli.
Lietas vienmēr notiek dabīgāk un vieglāk, kad tu tās izbaudi. It īpaši ja tas ir tavs hobijs vai dzīvesveids. Nedomā tik daudz par peldēšanas biznesa pusi, ko iegūsi vai zaudēsi un cik izdevīgi tas tev ir, bet gan vienkārši izbaudi to, ko dari.
8. Esi sev labākais draugs un atbalstītājs.
Ja tavs komandas biedrs izdarītu kļūdu vai parādītu nepārliecinošu sniegumu sacensībās, ko tu darītu? Tu būtu dusmīgs un vainotu viņu pie jūsu komandas zaudējuma, vai tieši otrādi, atbalstītu viņu un iedvesmotu nepadoties? Svarīgi ir ne tikai tas, kā tu attiecies pret komandas biedriem un draugiem, bet arī pats pret sevi.
Daudzi sportisti attīsta sevī šo kaitīgo ieradumu – pārlieku kritizēt un noniecināt sevi, ja viņu rezultāti ir slikti, jo citādāk izskatās, ka viņi ir pārāk vieglprātīgi. Nekas nevar būt tālāks no patiesības. Pārlieku kritizēt un psiholoģiski aizvainot sevi pēc katras kļūdas nebūt nenozīmē, ka tev rūp tas, ko tu dari. Tas patiesībā nozīmē pretējo. Ja tu pats sev esi svarīgs, tu tā nerīkotos, tieši tāpat kā nerīkotos pret savu draugu – komandas biedru, kurš pieļāvis kļūdu. Sliktos brīžos tavs labākais atbalstītājs un fans esi tu pats sev!
9. Uzticies
Pirms katrām sacensībām, tavs treneris noteikti būs formulējis stratēģiju, kā jāpeld šajās sacensībās, piemēram, sākot lēnāka tempā un pakāpeniski to palielināt (garākās distancēs) vai tieši otrādi – sākt visātrākajā tempā un mēģināt to noturēt pēc iespējas ilgāk (sprintā). Lai kāds arī šis plāns būtu, tev ir jātic tam. Tāpat kā tev ir jātic treniņiem, iesildīšanās vingrinājumiem, jātic treneriem un saviem komandas biedriem, un protams, pats svarīgākais, jātic pašam sev. Uzticies savai intuīcijai un sajūtām, neatstājot vietu šaubām.
10. Ļauj savam prātam tevi vadīt.
Cilvēka prāts ir veidots tā, ka tas vislabāk funkcionē zemapziņas līmenī. Kad smadzenes var pārņemt virsroku un darboties bez tavas ietekmes, tad tās strādā vislabāk. Lai sasniegtu vislabākos rezultātus peldēšanā, viena no svarīgākajām lietām ir “izslēgt” savu prātu, nedomāt nekādas domas par nākotni vai pagātni, un ļaut smadzenēm pašām kontrolēt muskuļus un kustības.
Pārlieku liela domāšana var slikti ietekmēt tavu sniegumu. Bieži vien vislabākais veids ir peldēt ar mierīgu prātu, nedomājot par lietam, kas tajā brīdī nav svarīgas. Nedomā neko, vienkārši sajūti ūdeni, savu ķermeni un kustības. Esi tik fokusēts uz kustībām un pašreizējo mirkli, ka tev ir grūti atcerēties jebko citu, kas notika distances laikā.
Par Vilu Džonatanu (Will Jonathan)
Vils Džonatans ir sporta mentālais treneris no Floridas. Viņa klienti ir golfa, futbola, beisbola, cīņu un citu sporta veidu atlēti no PGA Tour, Web.com tour, Major League Baseball, the UFC, The Primera Liga, The Olympics, the NCAA. Tāpat Džonatans ir uzstājies ar vairākām runām un prezentācijām par mentālo aspektu sportista dzīvē. Viņš strādā arī par mentālo treneri Floridas Krasta universitātē un apmāca peldēšanas un niršanas komandas. Vairāk informācijas: www.willjonathan.com
Avots: https://swimswam.com/10-fundamentals-peak-swimming-mindset/ 27.11.2017.
Kopā ar olimpieti Rubļevsku dāvinām balvas
Kopā ar olimpieti Rubļevsku dāvinām balvas labākajiem Rīgas čempionāta peldētājiem
Atēnu Olimpisko spēļu sudraba medaļniece Jeļena Rubļevska un Latvijas Olimpiešu klubs kopā ar LATSWIMSHOP atbalstīs Latvijas peldēšanas federācijas un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta rīkotās Rīgas jauniešu meistarsacīkstes un Rīgas čempionātu peldēšanā un dāvinās divas vērtīgas balvas.
Balvas tiks pasniegtas absolūti labākajam peldētājam vai peldētājai š.g. 25.-26. novembrī pēc sacensību beigām – apbalvošanas ceremonijas laikā.